Summertime. Spāņu fantāzija. Flamenko mūzika

Kad viņa paņem rokās kastaņetes, zāle sāk jūsmot. Taču, kad viņa sāk dejot, tu aizmirsti visu uz pasaules. Turklāt viņa arī dzied!.. Andreass Marija Germeks ir dzimis Austrijā, tur arī mācījies klasiskās ģitāras spēli. Taču, reiz sajutis flamenko kvēli, sapratis, ka tieši tas ir viņa aicinājums un viņa dzīves mūzika.Belēna Kabanesa ir profesionāla flamenko dejotāja un kastaņešu spēles virtuoze. Apguvusi šo mākslu un saņēmusi visus iespējamus sertifikātus savā dzimtajā Spānijā, viņa ir kļuvusi par augstākās raudzes mākslinieci, kura pazīst kastaņetes spēles noslēpumus, metodes, tradīcijas un paņēmienus, kura uzstājas solo un ansambļos ar ģitāristiem, pianistiem, čellistiem un arfistiem, kura koncertē un piedalās teātra uzvedumos. Turklāt viņa ir flamenko pasniedzēja Barselonas teātra institūtā un raksta grāmatas. Īpaši nozīmīgs Belēnai Kabanesai bija 1997.gads, kad viņa ieskaņoja savu pirmo CD, iepazinās ar Andreasu Mariju Germeku, izveidoja trio Flamenco Camerata un saņēma pirmo balvu Sestajā Spāņu dejas un flamenko konkursā Madridē. Kopš tā laika viņas vārds ir stabili ienācis izcilāko mūsdienu flamenko izpildītāju sarakstā.Tas bija pirms 20 gadiem, kad Andreass Marija Germeks arvien biežāk sāka parādīties Spānijā, strādājot kopā ar izciliem spāņu mūziķiem un dejotājiem, aranžējot spāņu melodijas un komponējot. Savukārt ārpus Spānijas – Ģitārspēles konkursos Vācijā, Amerikas Savienoto valstu augstskolās (tostarp – arī Ņujorkas Džuljarda skolā!) – viņš dalījās ar pieredzi. 1997.gadā viņš satika Belēnu Kabanesu un kopā ar viņu un dziedātāju Hozē Parondo izveidoja trio Flamenco Camerata, kas koncertējis visā Eiropā. Ar Belēnu Kabanesu viņš turpina sadarboties arī tagad. Kopā ar Andreasu Mariju Germeku dzied, dejo un spēlē slavenākie Spānijas kastaņešu virtuozi.Pagājušogad Andreasa Marijas Germeka skaņdarbs Tiempo de Flores-Suite flamenko ģitārai, flamenko ansamblim un simfoniskajām orķestrim tika atskaņots Vīnes Musikverein Lielajā zālē.Kastaņetes darina no cieta koka – no melnkoka, rožkoka, kastaņa. Kastaņetes pirmtēls ir atrodams Senajā Ēģiptē, Arī sengrieķu freskās ir attēlotas dejojošas sievietes ar krotāļiem, kas atgādina garas kastaņetes. Nosaukums crotalo arī šodien pastāv spāņu valodā līdzās tādiem nosaukumiem kā castañuelas un palillos. Daudzām tautām ir kastaņetēm līdzīgi instrumenti: indiešu kartali, šveiciešu chefeli, japāņu yotsudake, ķīniešu cha pan, turku kasik. No kastaņetēm var izvilināt piecas skaņas: ta, pi, pan, chim un ria. Tās tembrāli atšķiras un ar to palīdzību var radīt skaistus ritmiskos zīmējumus.Ģitāras dzimtene ir Spānija. Kopš ģitāras mūzikas pirmsākumiem spāņu aizraušanās ar ģitārspēli ir kļuvusi par tradīciju. Viņi dēvē ģitāru par instrumentu karalieni. Klasiskās ģitāras vēsturē ir vērojami gan pacēluma, gan panīkuma periodi, taču tautas mūzikā ģitāra nekad netika aizmirsta. Spānijas dienvidos ir teiciens: „Kas runā par ģitāru, tas runā par Andalūziju”. Flamenko maģija slēpjas ģitāras, dziesmas un dejas trīsvienībā. Ģitāra tajā ir iedvesmas gaisotnes radītāja. Ģitāra ir tuva cilvēka balsij, tā prot runāt, dziedāt, kliegt… Ģitāristam ir jābūt improvizācijas meistaram, un panākumi ir atkarīgi no viņa spēles.Flamenko ir Dienvidspānijas dziesmu un deju apjomīgs slānis un īpašs to izpildījuma stils. Tas ir pārsteidzoši, taču vārda flamenko izcelsme joprojām nav skaidra. Flamenko dzeja – tā ir lirika, ko caurauž filozofiska dzīves izjūtu. Tās pamattēmas ir mīla, vientulība, nāve. Flamenko dejām ir tikpat sena izcelsme kā dziedājumiem.Līdz XIX gadsimta pēdējai trešdaļai flamenko stils nebija nedz populārs, nedz pazīstams ārpus tā cienītāju un pazinēju šaurā loka. 1922. gadā komponists Manuels de Falja un dzejnieks Federiko Garsija Lorka noorganizēja konkursu, kas kalpoja par impulsu šī stila atdzimšanai. Visā Spānijā sāka rīkot flamenko festivālus un konkursus, tapa zinātniski pētījumi, parādījās žurnāls Flamenko, tika izveidota flamenkoloģijas un folkloras pētīšanas katedra. Sākās senā stila jaunā dzīve, un flamenko iemīlēja ne vien tā dzimtenē, bet arī visā plašajā pasaulē.Vairāk informācijas: http://www.hbf.lv Biļetes (Ls 5-25) "Biļešu servisa" tirdzniecības vietās un www.bilesuserviss.lv