Izstādē Mantojuma glabātāji izcelta nesaraujamā saite starp vietu un cilvēku, un memoriālo muzeju darbinieki šeit ir vidutāji starp Latvijas kultūras dižgaru dzīvesvidi un šodienu. Katra fiksētā vieta muzejā ar tās detaļām ir tikai daļa no tajā esošā mantojuma un telpas kopējās atmosfēras, ko pieredzēt iespējams, vienīgi ienākot pašā muzejā.Vieta tā pati un tomēr cita. Mantojuma glabātājs ir cilvēks, kurš zina šīs atšķirības noslēpumu.Izstāde ir sešu Rīgas memoriālo muzeju sadarbības rezultāts. Tās veidošanā piedalījās Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs, Raiņa un Aspazijas māja, Krišjāņa Barona muzejs, Ojāra Vācieša muzejs un Jāņa Akuratera muzejs. Fotogrāfijās prezentēta muzeju vide: mantojums un tā glabātāji – muzeja darbinieki.
Vitālijs Vinogradovs. Mantojuma glabātāji
Vietai ir atmiņa. Memoriālā muzejā vieta saglabā tajā dzīvojušās personības auru. Sienas atceras vārdus, kas tajās atbalsojušies, grīdas – soļus, bet priekšmeti, kas cilvēkam piederējuši, – pieskārienus. Muzeja darbinieks, būdams visciešāk piesaistīts vietai, šo atmiņu uztur, lolo un nodod muzeja apmeklētājiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.