No konkursā pieejamā finansējuma spēlfilmu projektiem piešķirti 1 113 660 eiro, atbalstot ļoti atšķirīgas, plaša tematiska un stilistiska spektra ieceres dažādām auditorijām. Šāgada konkursa nolikumā bija rosināts pievērst īpašu uzmanību bērniem un jauniešiem domātām filmām, un no vairākiem pieteikumiem šāgada ražošanas atbalstam izvēlēti divi piedzīvojumu stāsti ar noslēpumu un fantastikas elementiem – režisore Linda Olte veidos filmu Kad Tīne un Bīne satika Juhanu (pēc Dāvida Vikmaņa grāmatas Roņpils. Purva stāsts motīviem, studija Air Productions, producentes Antra Gaile un Līga Gaisa).
Režisors Aiks Karapetjans izmantos savas mākslas vēstures studijās iegūtās zināšanas, uzņemot spēlfilmu Burvja acs, kuras varoņi nonāk senlaicīgu gleznu pasaulē (filma top studijā Mistrus Media). Galvenā varone pusaudžu vecumā iecerēta arī spēlfilmā Tabita (režisors Juris Kursietis, producente Alise Ģelze, studija White Picture) – iejūtīgā stāstā par psiholoģiskiem pārdzīvojumiem, kādus ģimenē rada bērns ar īpašām vajadzībām.
Vēl citi ražošanai atbalstītie projekti sola spilgti izteiktas dažādu žanru kvalitātes – režisors Andrejs Ēķis un aktieris Jēkabs Reinis kopīgi iecerējuši vēsturisku spiegu trilleri Tumšā robeža, kurā darbība notiek 1939. gadā uz Latvijas un Krievijas robežas, režisore Marta Elīna Martinsone filmā Līgava (studija Ego Media) realizēs savas plašās zināšanas un aizrautību ar mūzikla žanru.
Jaunas spēlfilmas veidošanu sāks arī režisore Laila Pakalniņa un operators Gints Bērziņš, viņu projekts Čuksti pagrabā īpaši izstrādātā kinovalodā un vizualitātē vēstīs nosacītu stāstu par karalaika bēgļiem, kas slēpjas pagrabā un ir atkarīgi no glābējiem, kuriem var būt arī pašiem savi sarežģījumi.
Praktiski visi spēlfilmu projekti iecerēti kā starptautiski kopražojumi, tāpēc daļa projektu plāno filmēšanu sākt tad, kad līdzfinansējums tiks apstiprināts arī partnervalstu fondos un institūcijās.
Dokumentālo filmu projektiem konkursā piešķirti 544 133 eiro, un arī šajā konkurencē vērojama stilistiska daudzveidība un sociāli aktuāla tematika. Režisore Madara Dišlere iecerējusi dokumentālo filmu Dejojošais tukšums, kas stāstīs par Dakteru Klaunu emocionāli sarežģīto darbu Latvijā un citur (studija Sunday Rebel Films). Režisors Staņislavs Tokalovs studijā Ego Media veidos filmu Kas ir Velta Ivanova?, tās iecere dzimusi, ilgi strādājot un filmējot Mežciema pansionātā.
Vēsturisku tematiku pētīs režisors Normunds Pucis filmā Vai te var dabūt alu? Post Scriptum, ar dokumentālu filmējumu, arhīva kadru un animētas grafikas palīdzību risinot pēckara gadu spiegu stāstu, kas iedvesmojis arī Anšlava Eglīša romānu ar šādu nosaukumu. Autentiski un līdz šim nepublicēti arhīvu filmējumi tiks izmantoti arī studijas VFS Films darbā Vēstules manam radītājam (režisori Ivo Briedis un Alekss Širjajevs, producents Uldis Cekulis), filmas stāstu ierosinājusi pasaulē pirmā dzimumu maiņas operācija, kuru 70. gadu Rīgā veica ķirurgs Viktors Kalnbērzs.
Šodienas nepārejošo aktualitāti atspoguļo topošā filma Karš tālumā, kuras režisors, Latvijā dzīvojošais dokumentālists Vitālijs Manskis filmē savu dzimto Ukrainas pilsētu Ļvivu, kara radītās pārmaiņas centrējot ap militārā orķestra ikdienu. Ģeogrāfiski visdažādākos punktus un negaidītus pavērsienus sola projekts Es tevi mīlu, Leks Frīdman! (studija Trickster Pictures), kurā par līdzrežisoriem kļūs producents Matīss Kaža un aktrise Iveta Pole, dokumentējot radošas sievietes personiskos meklējumus Latvijā, Vācijā un ASV.
Animācijas filmu projektiem šogad tiek piešķirti 142 365 eiro, atbalstītas divas īsfilmas. Režisore Anna Zača un mākslinieks Oskars Pavlovskis studijā VFS Films veidos leļļu animācijas filmu Ligzda, kas tēlaini un atraktīvi apspēlēs pārmaiņas jauna pāra dzīvē kopš brīža, kad mājās parādās bērnu gultiņa. Režisore debitante Ella Mežule veido divdimensiju zīmēto filmu Paisuma daba (studija Kokles), kuras centrā ir jaunas sievietes attiecības, atmiņas, vilšanās un pārpratumi.
Detalizēta informācija par visiem atbalstītajiem projektiem atrodama NKC mājaslapā.
NKC 2024. gada 25. janvārī izsludināja 2024. gada filmu ražošanas konkursu ar mērķi atbalstīt jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu. Projektu iesniegšana noslēdzās 29. februārī, ekspertu komisijām tika iesniegti 15 spēlfilmu, piecu animācijas filmu un 10 dokumentālo filmu projekti ar kopējo pieprasījumu 2024. gadam 3 967 357 eiro.
Konkursā iesniegto projektu publiskās prezentācijas notika Nacionālajā Filmu skolā 28. martā., 2. un 3. aprīlī, projektus vērtēja ekspertu komisijas un konsultatīvie sabiedrības pārstāvji. Spēlfilmu ekspertu komisijā strādā režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un kinokritiķe, festivāla Riga IFF radošā direktore Sonora Broka, dokumentālo filmu komisijā – kinozinātniece Zane Balčus un producente Ieva Ūbele, animācijas filmu komisijā – režisore Māra Liniņa un kinokritiķe Kristīne Simsone. Katrā ekspertu komisijā strādā arī viens NKC pārstāvis, spēlfilmu komisijā – Inga Blese, dokumentālo filmu komisijā – Kristīne Matīsa, animācijas filmu komisijā – Agnese Zapāne.
Filmu ražošanas konkursā nu jau vairākus gadus tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā 2023. gadā līdzdarbojās Latvijas Televīzijas pārstāve Zane Valeniece, kinoteātra Splendid Palace pārstāve, kinokritiķe Daira Āboliņa un kinoteātra Kino Bize vadītājs, sociālantropologs Māris Prombergs.
NKC plānotajā filmu nozares konkursu grafikā 2024. gada ietvaros šobrīd aktuāls ir arī konkurss minoritāro kopražojumu atbalstam (projektu iesniegšana līdz 16. aprīlim), vēl paredzēts konkurss filmu projektu attīstīšanai (tiks izsludināts augustā). Gandrīz visa gada garumā ir atvērti divi konkursi – ar NKC finansējumu ražošanā esošo filmu atbalsts un atbalsts citiem filmu nozares projektiem, šajos konkursos iesniegtos projektus izskata reizi mēnesī.