Par nominantiem Eiropas Kino akadēmija paziņojusi sestdien Seviljas kinofestivālā notikušajā preses konferencē.
Pēc panākumiem 2018.gadā Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā, kur Putina liecinieki ieguva galveno balvu dokumentālo filmu konkursā, filma tikusi izrādīta vairāk nekā 50 kinofestivālos. Filma demonstrēta kinoteātros Šveicē, Čehijā, Ukrainā, Polijā, arī Latvijā, televīzijas ekrānos to varējuši vērot skatītāji vairāk nekā desmit valstīs. Filma tikusi rādīta pat Irānā un Baltkrievijā, vienīgi Krievijā, kur dzīvo filmas galvenā auditorija, pagaidām Putina lieciniekus izrādīt nav bijis iespējams, piebilst Pelnēna.
"Tas, ar kādu ieinteresētību Putina lieciniekus skatās dažādās pasaules malās - gan demokrātiskās un autokrātiskās valstīs, gan valstīs ar atšķirīgu kultūru un reliģiju, gan valstīs ar atšķirīgu ekonomisko stāvokli un atšķirīgu priekšstatu par brīvību un indivīda brīvību -, liecina, ka jautājums par manipulēšanu ar demokrātijas procedūrām ir aktuāls. Visiem būtiska šķiet mācība, ka nav iespējams demokrātiju glābt nedemokrātiskā ceļā, jo tas noved pie pašas demokrātijas iznīcināšanas," par filmu saka režisors.
Viņš uzskata, ka Krievijas negatīvā pieredze ar operāciju Pēctecis, kas "iecēla Putinu tronī", ir mācība visiem, un tā ir filmas galvenā vēsts.
Manska dokumentālā filma Putina liecinieki sniedz ieskatu Kremļa aizkulisēs 2000.gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.
"Es biju liecinieks un dalībnieks operācijai Pēctecis, kas pacēla Putinu līdz Maskavas troņa augstumiem. Manas liecības ir svarīgas ne tikai Krievijas sabiedrībai, lai tā tiktu izdziedināta no smagas slimības, bet arī citām valstīm, lai pasargātu tās no brīvības zaudēšanas," par savu dokumentālo filmu saka režisors.
Latvijā filma Putina liecinieki šogad nominēta arī Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps kategorijās Labākā dokumentālā filma un Labākais dokumentālā kino režisors.
Filma Putina liecinieki ir tapusi, sadarbojoties filmu studijām Vertov, Golden Egg Production no Šveices un čehu studijai Hypermarket Films.
Latvijā filmu finansiāli atbalstīja Nacionālais kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Televīzija.
Jau vēstīts, ka Eiropas Kino Akadēmijas balvu pasniegšana notiks 7.decembrī Berlīnē, Vācijā.
Eiropas kino balvas pasniegšanas tradīcija aizsākusies 20.gadsimta 80.gadu beigās, un dokumentālā kino konkurencē Latvija izcēlās jau pašos pirmajos gados, kad Eiropas labākās dokumentālās filmas balvu saņēma režisora Ivara Selecka dokumentālā filma Šķērsiela (1988), vēlāk balvai nominēta Lailas Pakalniņas un Māra Maskalāna dokumentālā filma Leiputrija (2004).
Neslāvs
lux