Oskaru būtība ir izsniegt balvas, lai labotu pagātnes kļūdas, un tajā pašā laikā kļūdīties no jauna, radot kļūdas, ko nāksies labot pēc vairākiem gadiem, – laikraksta The New York Times komentārs ir kā kulaks uz acs, summējot aktuālo ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars pasniegšanas ceremoniju. Tā, kā zināms, notika svētdien un diez vai laupīja naktsmiegu vairākumam Latvijas iedzīvotāju – laika starpības dēļ Oskaru šovu dziļā naktī (un nebūt ne plaši pieejamos kanālos) vēro vien izturīgākie kino procesu fanātiķi.
Revolūcija nenotika
Kompresēta informācija par vinnētājiem oskarnešiem plaši tiek servēta jau agrā pirmdienas rītā, iespējams, kādam sagādājot vilšanos par nepareizi ieķeksētajām prognozēm lokālajās prognožu listēs, kas liegs iespēju tikt pie kāda sadzīvē noderīga labumiņa. Nekur nepaliek arī klipiņi ar oskaršova košākajiem mirkļiem un efektīgo kleitu bildes – galu galā katrs no ceremonijas paņem to, ko vēlas. Taču atgriezīsimies pie spārnotā teiciena par Oskariem un nemitīgo kļūdu labošanu. The New York Times šo ironisko piezīmi pamatā ir raidījis galvenā Oskara – balvas par labāko filmu – saņēmēja filmas Ceļvedis/Green Book virzienā. Kopumā pieciem Oskariem nominētā filma ieguva trīs – par labāko scenāriju, labāko otrā plāna aktiera darbu un kā gada labākā filma.
Patiesi – Ceļvedis, kas veltīta ASV XX gadsimta vēsturei, rasisma un segregācijas problemātikai, ir izskaidrojama un politkorekta izvēle, taču tā noteikti nav filma, kas mainītu vēsturi vai uzspridzinātu ASV Kinoakadēmijas līdzšinējo pieredzi un tradīcijas. Tas šogad varēja notikt, ja kinoakadēmiķi labākās filmas Oskaru būtu atdevuši režisora Alfonso Kuarona Romai, kas tika nominēta desmit balvām un bija globālā kinoproducēšanas un izplatīšanas monstra – kompānijas Netflix – spēcīgākā kārts: tā ir pirmā Netflix producētā spēlfilma, kas saņēmusi tik daudz Oskara nomināciju.
Lai arī Romai tika liegts labākās filmas Oskars, tā apliecina Netflix pieaugošo ietekmi un unikālo lomu pasaules kino biznesā. Par Romu un Netflix ir daudz rakstīts, arī KDi, tāpēc neatkārtošos. Jāpiebilst, ka svētdien Losandželosā revolūcija nenotika. ASV Kinoakadēmija tomēr nav gatava faktam, ka par gada labāko filmu tiek atzīts darbs, kas pamatā ir radīts izrādīšanai virtuālajā vidē (VOD platformā), nevis kinoteātru tīklā. Tradīcijas garantē stabilitāti, tālab paliekam pie klasiskā kino izrādīšanas modeļa, kurā kinoteātri joprojām ir dominējošais filmu izplatīšanas kanāls, kas nodrošina kinoindustrijai lielākos ieņēmumus.
Ceļvedis ir korekta kinoakadēmiķu izvēle, respektējot rasu attiecību tematiku, taču tas nav mākslinieciski spēcīgākais darbs astoņu filmu konkurencē, kas pretendēja uz labākās filmas Oskaru. Ceļveža konkurentes bija Roma, Favorīte, Bohēmista rapsodija, Melnā pantera, Vara, Zvaigzne ir dzimusi un Melnais KKKlanmens.
Ironiskākie komentētāji jau ir nodēvējuši Ceļvedi par Miss Deizijas kundzes šoferi II/Driving Miss Daisy II. 1990. gadā šī mākslinieciski viduvējā filma par balto kundzīti un viņas afroamerikāņu šoferi saņēma vairākus Oskarus, to vidū kā gada labākā filma. Arī Ceļveža režisora Pītera Farelija dzīves gājums (CV), kurā ietilpst 90. gadu vulgārkomēdijas hits Stulbs un vēl stulbāks, kā arī citi pajēli izklaides gabali, var mulsināt. Iespējams, galvenā balva Ceļvedim ir kļūda, ko ASV Kinoakadēmija varēs labot nākotnē, godbijīgi nesastingstot rasu attiecību tematikas priekšā.
Pareizajā vēstures pusē
Kādas tad pagātnē pieļautās kļūdas ASV Kinoakadēmija ir paspējusi izlabot aktuālajā Oskaru balsojumā? Piemēram, ilgstošu režisora Spaika Lī ignorēšanu. Viņš savā vairāk nekā trīsdesmit gadu ilgajā karjerā ir uzņēmis Amerikai sociāli nozīmīgas, oriģinālas filmas, kuras akcentējušas arī rasu attiecību tēmu un kuras līdz šim Kinoakadēmija bija ignorējusi, kaut pašam Spaikam Lī gan ir ticis goda Oskars 2016. gadā. Viņš ir bijis nominēts par dokumentālo filmu 4 Little Girls (1997) un Do the Right Thing (1989) scenāriju.
Beidzot Spaiks Lī saņēma savu sen pelnīto Oskaru – par filmas Melnais KKKlanmens/ BlacKkKlansman scenāriju (kategorija Labākais adaptētais scenārijs). Spaiks Lī ceremonijā teica asu, politiski uzlādētu runu, apliecinot cieņu saviem senčiem, kuri ir radījuši šo valsti (ASV), un aicināja mobilizēties 2020. gada prezidenta vēlēšanām, nostājoties "pareizajā vēstures pusē un izdarot morālu izvēli starp mīlestību un naidu". ASV prezidents Donalds Tramps šai runai veltīja ironisku tvītu, nodēvējot to par "rasistisku uzbrukumu prezidentam".
Balvas afroamerikāņu kinoprofesionāļiem bija viena no šīs ceremonijas dominantēm. Oskaru saņēma aktieris Maheršala Alī par labāko otrā plāna lomu filmā Ceļvedis un aktrise Regīna Kinga par lomu filmā Ja Bīlstrīta varētu runāt/If Beale Street Could Talk – skarbā sociālā drāmā, kuras darbība risinās Hārlemā.
Oskaru vēstures grāmatā tiks ierakstīts fakts, ka šajā ceremonijā balvu par labāko mākslinieka un kostīmu mākslinieka darbu saņēmušas pirmās sievietes afroamerikānietes. Tās ir Hanna Bīčlere un Rūta E. Kārtere, kuras piedalījušās veiksmīga Holivudas komercprodukta Melnā pantera/ Black Panther veidošanā. Oskaru vēstures grāmatā tomēr ir ierakstīta arī filma Roma, kura ir sagādājusi divas godalgas Alfonso Kuaronam. Viņš ir ne tikai šīs filmas režisors, bet arī operators, un abās šajās kategorijās Alfonso Kuarons ir uzvarējis. Arī šis ir unikāls fakts – ne katru dienu režisori kļūst par savu filmu operatoriem. Filma saņēma Oskaru arī kā labākā ārzemju filma, tā oficiāli pārstāvēja Meksiku. Romas balva labākās ārzemju filmas kategorijā, uz kuru ik gadu pretendē teju 90 valstu (arī Latvijas) filmas, atstāja bešā spēcīgo Eiropas piedāvājumu – poļu režisora Pāvela Pavlikovska Auksto karu, kas gluži tāpat kā Roma ir melnbalta, XX gadsimta vēsturiskajā pieredzē sakņota, autobiogrāfisku motīvu piepildīta filma. Toties Polijas kino vēsturē paliks fakts par filmas Aukstais karš trim Oskara nominācijām.
Aizkustinoši un raiti
Labākā aktiera kategorijā pārsteiguma nebija – Rami Maleka transformācija Fredija Merkurija lomā filmā Bohēmista rapsodija ir vēl viens apliecinājums tam, ka biogrāfiskās filmas ir zelta ādere talantīgiem aktieriem un visai droša iespēja tikt pie Oskara. Rami Maleka pateicības runā izskanēja arī imigrācijas tēma – viņš uzsvēra, ka būtībā ir imigrants no Ēģiptes.
Bohēmista rapsodiju var uzskatīt par šā gada Oskaru šova rezultatīvāko filmu: piecām balvām nominētais darbs ieguva četras – labākais aktieris, montāža, skaņas montāža un skaņas mikss. Negaidītāks bija britu aktrises Olīvijas Kolmanes triumfs – viņa saņēma Oskaru par karalienes Annas lomu Jorga Lantima filmā Favorīte – drosmīgu, ekstravaganti, pat kariķēti veidotu tēlu, kurā karaliene ir gan žēlojama, gan nožēlojama, gan monstrs, gan upuris. Šis ir Favorītes vienīgais Oskars (filma bija izvirzīta desmit kategorijās).
Britu aktrises uzvara Amerikā tomēr ir pārsteidzoša – daudzi prognozēja Glenas Klouzas uzvaru par lomu filmā Sieva/The Wife, kurā aktrise tēlo slavena rakstnieka sievu, patiesībā viņa darbu īsto autori. Par savu Oskaru Olīvija Kolmane bij patiesi aizkustināta un pārsteigta, turklāt viņai izdevās emocionāli uzrunāt oskaršova publiku, no skatuves apliecinot dziļu cieņu Glenai Klouzai. Taču arī bez Oskara Glenas Klouzas vārds jau ir ierakstīts vēsturē – viņa ir kļuvusi par visvairāk nominēto aktrisi, kura tā arī nav saņēmusi kāroto statueti. Nominācija par lomu filmā Sieva bija jau septītā šīs izcilās aktrises karjerā.
Oskari ir ne tikai balvas, bet arī šovs, kura organizēšanu šogad pavadīja dažādas likstas. Galu galā šī bija pirmā ceremonija bez oficiāla vadītāja. Plānotais vadītājs – komiķis Kevins Hārts – jau kādu laiku pirms ceremonijas tika atstādināts no darba pienākumiem, tādējādi viņš tika sodīts par homofobiskiem izlēcieniem tviterī. Kā liecina atsauksmes, Kevina Hārta vai kāda cita šova vadītāja neesamību neviens tā arī nemanīja – tradicionālos šova vadītāja monologus un jokus veiksmīgi aizstāja balvu pasniedzēju un to saņēmēju emocionālā saspēle un muzikālie numuri.
Melodramatisku katarsi profesionāli nodrošināja dziedātājas un aktrises Lēdijas Gāgas un aktiera un režisora Bredlija Kūpera sirdi plosošais duets no filmas Zvaigzne ir dzimusi, kas sagādāja Lēdijai Gāgai viņas pirmo Oskaru par labāko dziesmu (Shallow). Citi Oskari gan šai filmai izpalika – kopumā tā bija nominēta astoņās kategorijās.
Šova ievadā zāli enerģiski uzlādēja grupas Queen dziesmas. Šā gada Oskarus ieguvušo filmu vidū Fredijam Merkurijam veltītā drāma Bohēmista rapsodija noteikti ir populārākā filma Latvijā. Dažas no oskarotajām filmām vēl var redzēt mūsu kinoteātros (Ceļvedis, Favorīte), savukārt Romu jāiet lūkoties netflix.com.
Laureātu saraksts: oscar.go.com