Uldis Millers dzimis Rīgā 1955. gada 14. decembrī un jau bērnībā daudz laika pavadījis filmēšanas laukumos, jo viņa māte filmu direktore Vija Millere strādāja kinostudijā. Beidzis Rīgas 49. vidusskolu un 1974. gadā sācis darbu Rīgas kinostudijā kā filmu uzņemšanas tehnikas mehāniķis. No 1976. līdz 1990. gadam strādājis kā operatora asistents un otrais operators, piedaloties ap 30 spēlfilmu tapšanā, līdz kļuvis par spēlfilmu operatoru inscenētāju.
Profesionālo meistarību apguvis intensīvā darbā un Andreja Tarkovska meistarklasē Maskavas kinoinstitūtā VGIK. Par saviem galvenajiem skolotājiem uzskatījis Dāvi Sīmani, Miku Zvirbuli un Gvido Skulti, no kuriem kopējā darbā aizguvis tehnisko un māksliniecisko risinājumu novatorismu, gaumi, smalku stila, tēla un dramaturģijas izjūtu.
Ar svaigu, drosmīgu un mūsdienīgu risinājumu izcēlās Unas Celmas VGIK diplomdarba filma Sala (1990), kuras ekrāna attēlu veidoja Uldis Millers. 1990. gada pārmaiņu rezultātā veidojās jaunas studijas. Uldis Millers nonāca Jura Podnieka komandā. Tas ir kvalitātes rādītājs – Podnieks izvēlējās labākos, ar ko varēja iet kopā uz barikādēm, uz kuriem varēja paļauties gan cilvēciskā, gan profesionālā un mākslinieciskā ziņā. Uldis Millers kļuva par Jura Podnieka studijas vadošo operatoru.
Par viņa darbu kolēģi teica: ja operators ir Uldis Millers, filma ir jāredz, jo attēls būs interesants un izteiksmīgs. Ulda Millera kontā ir četras spēlfilmas un vairāk nekā 30 dokumentālo filmu. Vairākas novērtētas ar balvām festivālos, Lielā Kristapa nominācijām un balvām par labāko filmu un operatora darbu. To vidū – 4. maija republika (2014), Vai viegli... (2010), Dina (2005), Vidaya (2004), Kas no kā rodas (2002), Checking Out (1998), Provokācijas anatomija (1996), Impērijas gals (1991) un citas. Veidojis arī daudz reklāmas klipu un sižetu Latvijas un ārvalstu televīzijas kanāliem.
Atvadīšanās notiks sestdien, 7. augustā, plkst. 12 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē, ievērojot pandēmijas ierobežojumus.