Latvijas filmu maratonā 4. maijā kinoteātrī Splendid Palace notiks režisora Ivara Tontegodes pilnmetrāžas dokumentālās filmas Knutifikācija pirmizrāde. Darbs vēsta par dzejnieku, tulkotāju un literatūras kritiķi Knutu Skujenieku (1936), kuram vienmēr ir bijusi raksturīga bezkompromisa stāja neatkarīgi no piedzīvotajiem laikiem.
"Mēs satikāmies viņa mājās Salaspilī – pie galda ar dzejnieka iecienīto hrenovuhu (mārrutku uzlējums), kuru gatavo viņa sieva Inta," pirmo redzēšanos ar Knutu Skujenieku atceras Ivars Tontegode. Viņš ar dzejnieku kopš tā brīža ir aizvadījis neskaitāmas sarunas, kuras ir ierakstījis audioformātā.
Knuts Skujenieks ir lasījis viņam priekšā dzeju un stāstījis par savu dzīvi, atkāpies eksistenciālos jautājumos un iedziļinājies politiskajās batālijās, apliecinot iekšējās brīvības neatkarību no ārējiem apstākļiem un dumpīgi asu domāšanu.
"Knuts Skujenieks ir izrunājies!" atzīst Ivars Tontegode, kura filmā līdzās poētikai ir daudz ironijas par aktuālajiem notikumiem. "Arī par Latvijas jubilejas svinībām, jo pēc valsts attīstības un cilvēku savstarpējās izturēšanās līmeņa mums ir divdesmit pieci, nevis simt gadu," uzskata režisors.
Entuziaste no Ķekavas
Šī kinodarba idejas autore ir Ķekavas pagasta bibliotēkas darbiniece Sanda Zālamane, ar kuru Ivars Tontegode ir iepazinies, kad pirms četriem gadiem jauniešu apmaiņas programmā turku un latviešu bērniem palīdzēja apgūt kino veidošanas pamatus, kopā ar viņiem radot īsfilmu.
Ķekavas pagasta bibliotēkas darbiniece ir ieminējusies par Knutu Skujenieku, kura vārds tobrīd (vēl pirms astoņdesmit gadu jubilejas svinībām) ir bijis izbalējis gan režisora, gan daudzu citu cilvēku atmiņā, jo atradies ārpus konjunktūras radara ne tikai padomju laikā, bet arī mūsdienās.
Filmai režisors ir veltījis trīs gadus. "Knuta Skujenieka atziņa, ka dzīve ir grūta un patiesība – dārga, ir kļuvusi ne tikai par filmas, bet arī tās veidošanas vadmotīvu," stāsta Ivars Tontegode. Viņš ir vēlējies maksimāli iedziļināties dzejnieka personībā un iemūžināt filmā viņa dzīves izjūtu.
Melnās saules ēnā
"Šī filma ir kā meditācija," savu pirmo pilnmetrāžas dokumentālo filmu sarunā ar KDi raksturo režisors, kurš ir radījis neparasti atraktīvu, krāsainu un ietilpīgu stāstu par Knutu Skujenieku, atsakoties no «runājošās galvas» formāta, kurā filmas galvenais varonis sēž pie galda un vēsta par savu dzīvi.
Par savu iedvesmas avotu Ivars Tontegode sauc britu režisora un komponista Gērija Terna dokumentālo filmu Melnā saule/Black Sun (2005) par to, ka redzēt nozīmē iztēloties, nevis uztvert. "Es taustījos kā pa miglu, ieklausoties Knuta Skujenieka teiktajā, lai pēc tam to vizualizētu," saka režisors.
Lai izstāstītu šo stāstu, Ivars Tontegode ir ņēmis vērā Knuta Skujenieka izpratni par laiku, kuru viņš neuztver kā nogriezni, pa kuru mēs attālināmies no pagājušiem notikumiem, līdz ar to Ivars Tontegode spēlējas ar arhīva materiāliem – mainot tos vietām, krāsojot citās krāsās un papildinot ar skaņām.
"Tā ir eksperimentāla filma, kurai ir ļoti stingrs mugurkauls – Knuta Skujenieka stāstījums," akcentē režisors, kura iepriekšējo kinodarbu sarakstā ir pilnmetrāžas spēlfilma Sēņotāji (2013) un Latvijas Kultūras akadēmijas diplomdarbs Apsēstība (2009), par kuru viņš ir ieguvis Lielā Kristapa balvu kategorijā Labākā īsfilma.
Atstumtība kā kopsaucējs
Filmas tapšanā ir piedalījušies vairāki underground mākslinieki. To vidū ir elektroniskās mūzikas izpildītājs Oriole, hiphopers Ansis, skaņradis Jevgeņijs Nacišs jeb Aon, kā arī apvienība The Future Folk Orchestra un grupa The Pink Elephant, kura spēlē 70. gadu psihedēlisko roku.
"Cilvēki, kuri jūtas nepiederīgi masu kultūrai, ļoti dedzīgi pieķeras Knuta Skujenieka personībai un daiļradei, jo tajā rezonē viņu pašu piedzīvotā atstumtība," uzskata Ivars Tontegode, kurš vēl pagājušajā nedēļā piedalījās filmas skaņas miksēšanā, kas norisinājās Lietuvas studijā Up Records.
Pirms došanās uz turieni kopā ar apvienības Tesa mūziķi Dāvi Burmeistaru viņi ir ierakstījuši ģitāras partiju dziesmai ar Knuta Skujenieka vārdiem: "es ļoti klusu domāšu par tevi/es ļoti ļoti domāšu par tevi/jo tas ir vienīgais kas man vēl pieder", kuri ir atstājuši satriecošu iespaidu uz grupas Tesa dalībnieku.
"Šī dokumentālā filma nozīmē ieiet Knuta Skujenieka pasaulē, ieklausīties viņa stāstā un dzejā, ko izlaist caur sevi un knutificēties. Gluži kā Franca Kafkas novelē Pārvēršanās/Die Verwandlung (1915), kad vienu rītu pamosties kā prusaks. Vai taurenis. Kā nu kuram sanāk," rezumē Ivars Tontegode.
Pirmizrāde
Filma Knutifikācija Kinoteātrī Splendid Palace 4.V plkst. 18
Nepalaidiet garām 4. maija Latvijas filmu maratonā
* Debitanta Arņa Aspera dokumentālā filma A to B Rollerski par Latvijā dzimušo biatlonistu un dēkaini Raimondu Dombrovski, kurš 1988. gadā šķērsoja visu Ziemeļameriku ar skrituļslēpēm.
* Režisora Bruno Aščuka dokumentālā filma Vārpa – apsolītā zeme, kas vēsta par latviešu izceļošanu uz Brazīliju XX gadsimta sākumā un viņu koloniju Vārpa, kas joprojām ir saglabājusies mūžamežā.
* Jaunā animācijas talanta Ginta Zilbaloža īsfilma Oāze par kādu zēnu, kurš pamostas tuksnesī blakus avarējušai lidmašīnai, no kuras vraka parādās noslēpumains briesmonis un sāk viņu vajāt.
* Režisora Reiņa Kalnaeļļa animācijas īsfilma Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi pēc grupas Prāta vētra bundzinieka Kaspara Rogas scenārija par drosmīgu sapņu piepildīšanos.
* Divi studijas Animācijas brigāde jaunumi – Māra Brinkmaņa Vaikiki par rozā zefīra un brūnā kakao bumbuļa draudzību un Daces Rīdūzes Ruksīša ceļojums par bezrūpīgas dzīves meklējumiem.
* Plastilīna animācijas meistara Nila Skapāna kinodarbs Mūsu ome rullē!, kuras galvenā varone ierodas pie skatītājiem uz skūtera un oranžā vestē ar zaļu pogu, lai atrisinātu samilzušās problēmas.
Vairāk informācijas: www.nkc.gov.lv