Vai tuvākajā nākotnē roboti jutīs, mīlēs un būs cilvēcīgāki par pašiem cilvēkiem? Amerikāņu režisora Kogonadas zinātniskās fantastikas filmā Dzīve bez Janga robots prāto, ko nozīmē būt par cilvēku, bet cilvēks iepazīst mākslīgā intelekta dzīles.
Filmā Dzīve bez Janga jaunā un negaidītā lomā iemirdzas pazīstamais īru izcelsmes aktieris Kolins Farels (Colin Farrell). Kinokritiķis Liams Gogans (Liam Gaughan) žurnālā Collider raksta, ka tādu nobriedušu un smalku lomu aktieris pirms desmit gadiem nebūtu varējis izpildīt: "Farelam ir siržu lauzēja etiķete, ne velti viņš radījis tik daudz lomu romantiskās filmās. Dzīve bez Janga – aktiera brieduma pierādījums. Viņa personāžs, dzīvodams mierīgā laulībā, nemētājas ar klišejiskām frāzēm par uzticību, bet gan demonstrē pašatdevi bērniem."
Aktieris, kurš lieliski jūtas komēdijas žanra kinolentēs, ir ticis nominēts Oskaram par lomu filmā Inišerinas Banšī (2022), bet par veikumu kulta filmā Reiz Brigē (2008) viņam pasniegts Zelta globuss. Džeika loma filmā Dzīve bez Janga ir poētiska, lēna un simboliska. Džeiks ir kluss un melanholisks – gluži kā cita laikmeta cilvēks. Viņš pieskata savu tējas veikaliņu, rūpējas par meitu un, ienirdams mākslīgā intelekta atmiņas arhīvos, mēģina saprast, ko nozīmē būt par cilvēku robotu un klonu pasaulē. K. Farels, jau lasīdams filmas scenāriju, sapratis, ka nebūs kur paslēpties. "Tas ir sensitīvs materiāls, es ļoti uztraucos, jo zināju, cik vērīgs ir filmas režisors. Man bija nojauta, ka Dzīve bez Janga atmaskos mūs gan kā cilvēkus, gan kā aktierus," žurnālam Vogue saka K. Farels.
Saskanīgā laulībā dzīvojošie Džeiks un Kira audzina deviņgadīgu audžumeitu Miku. Ģimenei ir neparasts ikdienas dzīves atribūts – vecākais brālis Jangs, ideāls cilvēkveidīgs robots. Viņš ģimenē uzradies, lai ķīniešu izcelsmes Mikai palīdzētu izprast savu identitāti un nodotu zināšanas par Ķīnas kultūru un vēsturi. Kad kādu dienu izpalīdzīgais, mierīgais un vērīgais Jangs neizrāda nekādas dzīvības pazīmes, Džeiks sāk rīkoties, lai salabotu androīdo tehno-sapiens ģimenes locekli.
Kinokritiķis Leo Kims (Leo Kim) izdevumam Polygon raksta, ka tā ir filma ne tikai par zaudējumu un tēvišķīgām rūpēm, bet arī par mūsu uzticēšanos tehnoloģijām. Režisors Kogonada nākotni vēlējās attēlot tādu, kurā mēs tikpat kā nejustu tehnoloģiju ietekmi. "Visbiežāk zinātniskās fantastikas filmās varoņus ieskauj metāla un stikla virsmas, viņiem apkārt lidinās caurspīdīgi ekrāni. Bet mēs tiecāmies radīt dabisku un organisku nākotnes pasauli, kas pielāgojusies klimata pārmaiņu katastrofai, dzīvo vienoti ar dabu," žurnālam Vogue saka režisors.
Dzīve bez Janga pārceļ mūs nākotnē, taču tā atšķiras no citām kino futūrisma klišejām. Filmā caur nacionālo, emocionālo un sociālo rakursu tiek apskatīti dažādi komplicēti piederības un identitātes jautājumi. Valdzinošo kinolenti, kas aplūko nākotnes un mūžības tēmas, bagātina arī smalks skaņu celiņš, pie kura izveides piedalījies leģendārais japāņu komponists Rjuiči Sakamoto (Ryuichi Sakamoto).