Pagājušais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences – filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.
Tomēr kinoteātri ir klasiska kinoizrādīšanas vieta, to nozīme kinoprocesā saglabājas un atkal pieaug. 2022. gadā Latvijas kinoteātros nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu (1 715 494), un tas ir trīsreiz vairāk, nekā pandēmijas nomocītajā 2021. gadā.
"Aizgājušo gadu tikai nosacīti varam uzskatīt par atgriešanos normalitātē – ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019. gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2 723 422 kinobiļešu, vēl nav sasniegts. Priecājamies, ka joprojām noturīga interese ir arī par Latvijā veidotām spēlfilmām, un tradicionāli par skatītāko Latvijas filmu ir kļuvis kinodarbs, kurā rezonē vēsturiskie notikumi, – Viestura Kairiša Janvāris," – komentē Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Populārāko filmu žanriskajā piederībā patiešām lielas izmaiņas nav vērojamas – Latvijā, kā parasti, kinoskatītājiem vislabāk patīk amerikāņu ģimenes animācija, 2021. gadā apmeklētāko filmu saraksta augšgalā ir Minioni 2/Minions: The Rise of Gru, Soniks 2: Filma/Sonic 2: The Movie un DC Supermīluļu līga/DC League of Super-Pets, tomēr otrajā vietā aiz Minioniem gada nogalē pamanījās uzlēkt vērienīgais Avatars: Ūdensceļš/Avatar: The Way of Water. Šādā ražošanas vēriena un budžetu apjoma sacensībā Latvijas filmām nav viegli iesaistīties, tomēr apmeklētāko filmu desmitnieku 2022. gadā noslēdz Viestura Kairiša spēlfilma Janvāris ar 35 267 skatītājiem.
Latvijas filmas 2022. gadā kinoteātros apmeklējuši 188 352 skatītāji, un tas ir 2,37 reizes vairāk, nekā 2021. gadā. Populārāko Latvijas filmu pirmajā desmitniekā ir liela daļa rudenī pirmizrādīto filmu, kas varētu liecināt, ka tikai gada otrajā pusē skatītāji tā īsti "iešūpojušies" uz kinoteātru apmeklēšanu. Jau minētajam Janvārim (studija Mistrus Media) seko abas sezonas svētku filmas – Circenīša Ziemassvētki (režisors Aigars Grauba, 27 468 skatītāji) un Ziemassvētki džungļos (režisors Jāks Kilmi, 25 972 skatītāji), desmitniekā ir arī Lindas Oltes sociāli nozīmīgā un ar septiņām Lielā Kristapa nominācijām novērtētā spēlfilma Māsas (studija Trickster Pictures), Elzas Gaujas melnā komēdija Mamma vēl smaida (studija Riverbed), Latvijas un Igaunijas kopražojums Suflieris (Latvijas puses producents – Film Angels Productions), Matīsa Kažas jauniešu drāma Neona pavasaris (studija Trickster Pictures), Signes Baumanes animācijas mūzikls Mans laulību projekts (studija Lokomotīve). Visvairāk apmeklēto filmu desmitniekā iekļuvusi arī viena dokumentālā filma, kas stāsta par Latvijā populārāko sporta veidu basketbolu, – No Ghetto līdz olimpiskajam zeltam (studija Ghetto Media House).
Atšķirīgu Latvijas filmu izrādīšanas formātu Latvijas reģionos uztur apvienības Kinopunkts un Kino visiem un visur Latvijā, kas kopumā 2960 nekomerciālos seansos visā Latvijā demonstrējuši 80 filmas un pulcinājuši 70 211 skatītājus.
Visi filmu nozari raksturojošie statistikas dati ir publicēti Nacionālā Kino centra ikgadējā izdevumā Facts & Figures, kas jau tradicionāli tiek gatavots dalībai Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā un ir pieejams lejupielādei NKC mājaslapas sadaļā Iespiedizdevumi/Statistikas pārskati.