Augstākās tiesas spriedums par 973 padomju laikā uzņemto filmu likteni ir aktualizējis vairākus jautājumus. Pirmdien Kultūras ministrijā notika Kultūras ministrijas, Latvijas Kinematogrāfistu savienības un Nacionālā kino centra pārstāvju sanāksme. Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale informēja, ka puses ir vienojušās par to, ka Latvijas Kinematogrāfistu savienība organizēs filmu autortiesību īpašnieku tikšanos, lai informētu par Augstākās tiesas sprieduma būtību un piedāvātu iespējamos modeļus šo autortiesību administrēšanai. Šai tēmai tiks veltīts viens no kino kluba Kokons diskusiju vakariem, kurš norisināsies 21. februārī Kaņepes Kultūras centrā.
Tiesības un atbildība
Jāatgādina, ka Augstākā tiesa atzina, ka juridisko personu autortiesības, par kurām notika strīds, ir beigušas pastāvēt vēlākais 1993. gada 15. maijā, stājoties spēkā likumam Par autortiesībām un blakustiesībām un Latvijas likumdevējam nepieņemot likumu, kas nodrošinātu minēto tiesību turpmāku pastāvēšanu. Līdz ar to šādas tiesības nevar piederēt ne a/s Rīgas kinostudija, ne arī valstij. Autoru – fizisko personu, kuru radošās darbības rezultātā tapa iepriekš minētās filmas, – tiesības turpina pastāvēt, un to aizsardzība var tikt īstenota vispārīgā kārtībā.
Kā viens no variantiem tiek minēta nevalstiskā organizācija Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība (AKKA/LAA). Otrs variants ir alternatīvas biedrības radīšana, kas nodarbotos ar kolektīvu autortiesību pārvaldīšanu. Savukārt trešais variants ir tāds, ka šo darbu izmantotājiem jāvienojas ar katru no autoriem. Par reālāko variantu tiek uzskatīta AKKA/LAA, kura jau šobrīd pārstāv daudzus no filmu veidotājiem un izsniedz licences viņu vārdā.
Viņu vidū ir arī pazīstamais režisors Varis Brasla. "Mani draugi jau ir prasījuši: nu, ko?! Brauksim vakariņās uz Parīzi? Nekur neaizbrauksim, jo autoratlīdzība ir ļoti neliela, bet šajā gadījumā tas nav būtiskākais. Būtiskākais ir tas, ka loģika un taisnība ir uzvarējusi," saka režisors un piebilst, ka viņam būtu grūti iedomāties citu pārstāvi nekā AKKA/LAA. "Man nav ne sava personīgā menedžera, ne sava privātdetektīva, turklāt man nav pamata neuzticēties šai organizācijai, jo tajā strādā pietiekami profesionāli cilvēki, kuri seko līdzi sadarbībai starp autoru un viņa darba izmantotājiem, ko es pats nevaru izdarīt," piebilst Varis Brasla.
Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova cer, ka kinematogrāfistiem izdosies pieņemt kolektīvu memorandu par to, kāda ir viņu kopējā attieksme pret Augstākās tiesas spriedumu un tā izraisītajiem jautājumiem. "Autoriem ir ne tikai tiesības, bet arī atbildība," uzsver Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja un piebilst, ka viena no turpmākās darbības aktualitātēm būs arī autoru vai to mantinieku apzināšana.
Turpināsies digitalizācija
Gan Lita Kokale, gan Ieva Romanova norādīja, ka visas iesaistītās puses ir ieinteresētas padomju laikā uzņemto filmu pieejamības nodrošināšanā sabiedrībai, to digitalizēšanas un atjaunošanas turpināšanā. Jau šobrīd ir digitalizētas un atjaunotas piecpadsmit spēlfilmas un deviņas Arnolda Burova animācijas filmas. Te var pieminēt Jāņa Streiča Limuzīnu Jāņu nakts krāsā (1981), Leonīda Leimaņa Pie bagātās kundzes (1969), Vara Braslas un Gunāra Cilinska Ezera sonāti (1976) un citas. Jau pavasarī ir gaidāma Rolanda Kalniņa leģendārā Cepļa (1972) atdzimšana, sagaidot režisora deviņdesmit piekto jubileju.
Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa uzsver, ka filmu restaurācijas un digitalizācijas darbs noteikti tiks turpināts, jo tas ir viens no Nacionālā kino centra pienākumiem – rūpēties par filmu nozares mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu –, turklāt tikai valsts institūcijai ir iespējams piesaistīt tik lielu finansējumu, kāds nepieciešams atjaunošanas darbiem. Restaurācijas process būs jāsaskaņo ar filmu autoriem, bet tas tika darīts arī iepriekš, konsultējoties ar filmu režisoriem un operatoriem par vēlamo attēla kvalitāti.
Savukārt par Rīgas kinostudijas aktivitātēm Ieva Romanova atzīst, ka tā nav godīgi strādājusi kopš 2008. gada, kad tika noslēgts sadarbības līgums ar Voxell Aps un vēlāk ar citiem partneriem, un izplatījusi šīs filmas NVS televīzijās. "Ja viņi to turpina darīt, viņiem ir jāvienojas ar autoriem un jāsamaksā autoratlīdzība," piebilst Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, jo to paredz Autortiesību likums un Augstākās tiesas lēmums. Uz jautājumu, vai autori apsver sadarbības iespējas ar Rīgas kinostudiju, Ieva Romanova atbild: "Mēs esam atvērti sadarbībai, bet ievērojot likumus. Viņi ir izdarījuši lielu darbu, lai ieietu šajā tirgū."
Rīgas kinostudijas pārstāvis, zvērināts advokāts Armands Liberts norāda, ka Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 22. aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta valsts un trešo personu prasība par mantisko tiesību atzīšanu uz Rīgas kinostudijas filmām. "Neko citu Augstākā tiesa nav nospriedusi, un tā arī nav Augstākās tiesas kompetence," Dienai uzsver Armands Liberts. Viņš arī uzskata, ka sprieduma aprakstošajā daļā paustajam viedoklim, ka juridiskām personām nevar piederēt autortiesības, nav juridiskas nozīmes. Pēc viņa teiktā, ja kāds no filmu autoriem uzskata, ka viņa darbs ir izmantots nelikumīgi vai viņam netiek maksāta papildu autoratlīdzība, kas autora ieskatā viņam pienākas, tad šim autoram ir tiesības vispārējā kārtībā celt prasību tiesā, pierādīt savu prasījumu pamatotību un lūgt novērst viņa tiesību pārkāpumu.
"Filmas, kas likumīgi atrodas trešo personu īpašumā, ir šo personu īpašums. Tā, piemēram, Rīgas kinostudijas filmu negatīvi, kas atrodas Krievijas Valsts filmu fondā Baltajos Stabos un Krievijas Valsts radio un televīzijas fonda arhīvā, ir Krievijas Federācijas īpašums. Filmas, kas atrodas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvā (tajā skaitā dokumentālo filmu negatīvi), ir Latvijas valsts īpašums. Filmu īpašniekam ir tiesības šīs filmas glabāt, apsaimniekot, veidot rezerves kopijas, bet publiski izplatīt tās drīkst tikai ar autortiesību īpašnieka piekrišanu," uzsver Armands Liberts. Viņš arī stāsta, ka 26. janvārī Rīgas kinostudijas pārstāvji apmeklējuši Krievijas valsts filmu fondu, vienojušies par sadarbību, iepazinušies ar fonda jaunāko tehnoloģisko aprīkojumu un apmeklējuši Rīgas kinostudijas filmu negatīvu glabātavu. "Digitalizācija no negatīviem ir vienīgā iespēja izveidot kvalitatīvas filmu kopijas, savukārt Rīgas kinostudija kā autortiesību īpašnieks vienīgā ir tiesīga šādas kopijas saņemt," uzsver Armands Liberts, norādot, ka filmu restaurēšana no pozitīviem Rīgas kinostudijas ieskatā ir nelietderīga gadījumā, ja pieejami oriģinālie negatīvi.