Brīdī, kad piefiksēju faktu, ka esmu redzējusi lielāko daļu no Rīgas Starptautiskā kinofestivāla filmu piedāvājuma, nācās izdarīt dažus secinājumus. Galvenais un pavisam ne subjektīvs secinājums – festivāla programma ir veidota, korekti ievērojot un atspoguļojot 2019. gada dominējošo, svarīgāko festivālu tendences, proti, atvedot uz Rīgu filmas, kas ir rādītas gan Berlīnes, gan Kannu, gan Venēcijas – Eiropas lielā festivālu trijnieka – programmā. Riga IFF piedāvājumā ir arī reģionālais saturs – Baltijas filmas, īsfilmas un tematiski mērķēti pasākumi un izaicinājumi (piemēram, tā dēvētais hakatons, kura dalībnieki dosies virtuālās realitātes plašumos, u. c.), taču programmas pamatu veido Eiropas festivālu apritē pazīstamas un šā gada nogrieznī pamanītas filmas, kā arī precīzi tematiski fokusētas programmas, piemēram, Kanādas kino programma.
Te arī likšu punktu tēmai – festivāla programmas veidošanas stratēģija –, par ko vienmēr var diskutēt, apsverot gan radikālākus konceptus (nepazīstamu filmu, jaunu vārdu un kino teritoriju meklējumi), gan tradicionālāku festivāla programmas sastādīšanas principu. Ja šogad apmeklētāju būs vairāk nekā citus gadus (Riga IFF apmeklētāju skaits līdz šim ir audzis gadu no gada), arī šis piegājiens – parādīt Eiropā pazīstamas filmas, kurām joprojām ir mazas izredzes nonākt vai noturēties Latvijas kinonomā ilgāku laiku, – būs attaisnojies.
Savukārt Latvijas filmu veidotājiem un studentiem, kuri ir gatavi iekarot pasauli, silti iesaku skatīties festivāla filmas, lai saprastu, kā tad mēs – Latvijas aktuālais kino – izskatāmies aktuālo Eiropas kinofestivālu tendenču plūsmā. Un tagad – īsi, lakoniski ieteikumi, ko un kāpēc būtu vērts redzēt Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmā. Tiem, kuriem ir aktuāli paplašināt savu atvašu redzesloku, der iedziļināties bērnu filmu programmā Kids Weekend, kas koncentrēta 18. un 19. oktobrī.
Kannu atskaņas. Parazīts
19. oktobrī plkst. 21.30 Splendid Palace
Filma, kas Rīgā tiks izrādīta tikai vienā seansā un noteikti ir viena no visvērtīgākajām festivāla piedāvājumā. Tas ir izcilā Dienvidkorejas režisora Džunho Bona darbs, kas šogad ieguva Zelta palmas zaru Kannās. Parazīts stāsta par bezdarbnieku ģimeni, kas mīt mitrā pagrabā un laimīgas sagadīšanās dēļ tiek pie darba bagātnieku mājās. Izmantojot viltotus dokumentus un laba, veiksmīga paziņas reputāciju pie mājskolotāja darba bagātnieku ģimenē tiek jauns puisis, un pēcāk ar viltu viņa māsa, tēvs un māte kļūst par bagātnieku apkalpojošo personālu. Veidi, kā "parazīti" neitralizē iepriekšējos apkalpotājus, ir asprātīgi un nešpetni. Taču viss šajā filmā nav tik vienkārši, kā liekas, sižets piedāvā negaidītus, pat šokējošus pavērsienus, turklāt jautājums, kuri tad ir parazīti – ģimenīte no pagraba, kas apsēž bagātniekus, vai šie luksusa apstākļos dzīvojošie izredzētie –, paliek atklāts.
Atšķirībā no daudzām svarīgu festivālu laureātēm šis ir ironisks, asprātīgs drāmas un komēdijas savienojums ar izcilu aktierspēli un elegantu vizuālo risinājumu. Filma ir arī jēdzieniski precīzs radikālas sociālās noslāņošanās pētījums skarbā kapitālisma apstākļos.
Der pievērst uzmanību arī britu režisora Kena Louča emocionālajai sociālajai drāmai Piedodiet, jūs nesastapām (20. oktobrī plkst. 17 Splendid Palace), kas arīdzan tika demonstrēta šā gada Kannu festivāla konkursā un izraisīja plašu rezonansi.
Ja interesējaties par nedaudz senāku Kannu festivāla laureāti, der noskatīties sociāli eksplozīvo un arī sociālā patosa pārsātināto Kapernaumu (18. oktobrī plkst. 18 Splendid Palace) – Libānas filmu, ko režisējusi nu jau par slavenību kļuvusī Nadīne Labaki un kas saņēma vienu no galvenajām 2018. gada Kannu kinofestivāla balvām un pēcāk tika nominēta arī ASV Kinoakadēmijas Oskaram. Drāmas galvenais varonis ir puika, kurš cīnās par izdzīvošanu haotiskas lielpilsētas ielās.
Latvijas kino. Karote, Projām un citas
Karote. 24. oktobrī plkst. 18 Splendid Palace
Dokumentālā filma Karote ir viena no Latvijas filmām (kopražojums ar Lietuvu un Norvēģiju) festivāla programmā. Oriģināls koncepts – stāsts par plastmasas karotes tapšanu no naftas ieguves brīža līdz tās pārstrādes procesam rūpnīcās un mūža galam kādā izgāztuvē. Tematiski aktuāls, ekoloģijai veltīts darbs, kurā ir atpazīstams autores Lailas Pakalniņas rokraksts – statiska kamera, centrētas kadra kompozīcijas, melnbaltais attēls un vēlme palēnināt laika ritējumu. Filma, kurai ir intensīva starptautisko festivālu dzīve.
To pašu var teikt par režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmu Projām (17. oktobrī plkst. 19 Splendid Palace). Šis projekts jau ir paspējis kļūt par pasaules līmeņa sensāciju. Filmu Gints Zilbalodis faktiski ir radījis viens pats – viņš ir tās scenārists, mākslinieks, režisors, datoranimācijas veidotājs, montāžists, komponists utt.). Pēc pirmizrādes pasaulē nozīmīgākajā animācijas filmu festivālā Ansī un tajā saņemtās balvas režisors un filma bez apstājas turpina apceļot pasauli. Šis ir viens no Latvijas kino pārsteidzošākajiem veiksmes stāstiem un pierādījums tam, ka arī viens var būt pasaules iekarotājs. Filma ir izvēlēta kā festivāla atklāšanas darbs, turklāt tā akcentē faktu, ka šogad Riga IFF kā vienu no papildu aktivitātēm piedāvā arī profesionālus pasākumus dažādu valstu animācijas profesionāļiem.
Latviju festivālā pārstāv vēl vairāki darbi (skat. programmā), to vidū – kopražojumi. Piemēram, dokumentālā filma Geparda dzimšana par itāļu rakstnieka Džuzepes Tomazi di Lampedūzas saistību ar Latviju. Programmā tiek piedāvāta arī somu režisora J. P. Valkeapē filma Suņi nevalkā bikses – ironisks, radikāls un provokatīvs stāsts par depresijā esoša cilvēka sevis meklējumiem bīstamās teritorijās. Tās veidošanā piedalījusies arī Latvijas studija Tasse Film. Šī filma izcīnīja starptautiskās pirmizrādes godu Kannu festivālā.
Lietuvas kino. Nova Lituania
25. oktobrī plkst. 16.30 Splendid Palace
Jaunā lietuviešu režisora Karoļa Kaupiņa debijas filmu Nova Lituania – Jaunā Lietuva – ir vērts noskatīties ne tikai Baltijas solidaritātes vārdā, bet arī tāpēc, ka tas ir konceptuāli pārliecinošs darbs. Filmas pamatā ir šķietami ekstravagants, Lietuvas XX gadsimta vēsturē sakņots fakts – stāsts par zinātnieku ģeogrāfu Fēliksu Grodi, kurš īsi pirms Otrā pasaules kara piedāvā Lietuvas valdībai oriģinālu nācijas evakuācijas plānu. Nojaušot lielās un sāpīgās vēsturiskās kolīzijas, kam var tikt (un pēcāk arī tika) pakļauta Lietuva, zinātnieks ierosināja Lietuvu pārcelt uz citu kontinentu – radīt "rezerves Lietuvu", ja nu notiek valsts okupācija.
Fēlikss Grodis patiešām mēģināja "pārdot" savu utopisko ideju Lietuvas varas elitei, pārliecināt to par šāda soļa nepieciešamību. Filma centrējas ap zinātnieka centieniem īstenot ideju, kā arī viņa ilgstošo ģimenes krīzi. Talantīga jauna režisora filma, kurā klasiska forma un melnbalts attēls izmantots unikāla vēsturiska fakta rekonstruēšanā.
Igaunijas kino. Skandināvijas klusums
25. oktobrī plkst. 21 Splendid Palace
Vēl viena iespēja demonstrēt Baltijas solidaritāti un iepazīties ar jauna kaimiņvalsts režisora Marti Heldes darbu (viņš ir konceptuālākās Baltijas holokausta drāmas In the Crosswind (2014) autors). Filma Skandināvijas klusums tapusi kā mazbudžeta darbs, tās spriedzi notur divi aktieri – Igaunijas jaunās zvaigznes Lea Resta un Reimo Sagors. Viņi spēlē brāli un māsu, kuri satiekas pēc ilgāka laika. Brālis ir bijis ieslodzījumā, abi ir piedzīvojuši ģimenes drāmu, kas tiek izrisināta sarunās kompaktā un noslēgtā vidē, varoņiem braucot ar automobili. Augsta vizuālā kadra kultūra, izsmalcināts melnbaltais attēls, interesanta dramaturģija, mērķtiecīga režija un labi aktieri. Šī ir viena no igauņu filmām, kas izskanējusi starptautiski.
Krievijas kino. Maikste
25. oktobrī plkst. 19, 27. oktobrī plkst. 21 Splendid Palace
Viena no Riga IFF programmas pārsteidzošākajām filmām un viena no tām, kas visdrīzāk nenonāks kinoteātru repertuārā pēc festivāla izskaņas. Maikste ir saņēmusi Kannu festivāla konkursa Īpašais skatiens/ Un Certain Regard balvu par labāko režiju. Godalga nonāca režisora divdesmitgadnieka Kantemira Balagova rokās. Jauneklīgais, drosmīgi tetovētais režisors ir viens no talantīgākajiem jaunajiem vārdiem Krievijas režijas telpā, ne velti Maikste pārstāv Krieviju cīņā par ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijām. Balagovam ir laba skola un ģeniāls skolotājs – Aleksandrs Sokurovs, kurš pirms vairākiem gadiem bija kļuvis par īpaša režisoru kursa vadītāju Naļčikas Universitātē Ziemeļkaukāzā. Kantemirs Balagovs ir viens no viņa talantīgākajiem studentiem. Kannās ir izrādītas jau divas filmas, kuras uzņēmis šis jaunais režisors, Maikste ir otrā.
Maikstē oriģinālā veidā atspoguļojas Aleksandra Sokurova pārstāvētās Sanktpēterburgas (kādreizējās Ļeņingradas) skolas stils un tematika. Kas tad ir Maikste? Tā ir gara auguma meitene frontiniece, kura savas kontūzijas dēļ netieši ir vainīga maza zēna nāvē. Kad no frontes pārrodas puisīša māte, kurai vairs nevar būt bērnu, Maikste kļūst par situācijas ķīlnieci – viņai ir jādzemdē bērns, lai atdotu to mātei. Filmu raksturo efektīgs vizuālais stils, pārliecinoši aktierdarbi, eksistenciāli saasinātas situācijas un drosme, kas piemīt Kantemiram Balagovam.
Zviedrijas kino. Un tad mēs dejojām
20. oktobrī plkst. 20.30 Splendid Palace
Viena no gada labākajām Eiropas filmām, kas tika pirmizrādīta Kannu festivālā. Pārsteidzošs jaunā, Zviedrijā dzimušā un augušā gruzīnu izcelsmes režisora Levana Akina darbs Un tad mēs dejojām ir filmēts Gruzijā. Galvenais varonis ir puisis, kurš vēlas kļūt par izcilu gruzīnu nacionālo deju mākslinieku profesionālā deju ansamblī. Tomēr viņa trauslums un jūtīgums nekādi neierakstās nacionālajā tradīcijā, neatbilst vīrišķīguma standartiem. Smalks, psiholoģiski niansēts darbs par pieaugšanu, sevis un identitātes meklējumiem. Cerams, filma daudziem atgādinās nu jau piemirsto gruzīnu kino garu un temperamentu, kas savulaik bija īpaša vērtība padomijas daudzkultūru kinematogrāfijas katlā. Pēdējās desmitgadēs gruzīnu kino līdz LV nonāk reti. Šoreiz gruzīnu temperaments atnācis skandināviskā "rāmējumā".
Vācijas kino. Zelta cimds
24. oktobrī plkst. 21.30 Splendid Palace
Festivālā ir labs un aktuāls vācu kino piedāvājums. Pateicoties sadarbībai ar Gētes institūtu, iespējams noskatīties vairākas no šā gada Berlīnes festivāla pamanītākajām filmām. Pazīstamā Vācijas režisora Fatiha Akina Zelta cimds ir filma, ko var klasificēt kā skandalozu darbu. Tās galvenais varonis ir sērijslepkava Fricis Honka, kurš 70. gadu Hamburgā slepkavoja prostitūtas, ar kurām iepazinās krodziņā Zelta cimds, vairākums no viņām savas gaitas arī beidza Honkas pažobelē. Sagumušā pusmūža vīreļa Friča Honkas lomas tēlotājs ir divdesmitgadnieks Jonass Daslers – skaists, jauns vīrietis, labs aktieris. Protams, var meklēt atbildi uz jautājumu, kālab ir jāveido filma par monstrozu personību, tomēr, noskatoties filmu, var atrast pamatotas atbildes. Filmas tēmu loks ir plašs – piemēram, psihotraumas un vēsturiskās traumas, vērtību sistēmas piezemētība, vientulība, no kuras izeju meklē Honkas upuri, u. c.
Ja šis vācu kino piedāvājums šķiet par izaicinošu, var doties uz divām vecāku un bērnu attiecību tematikai veltītām filmām, kas šā gada Berlīnes festivālā ieguva nozīmīgas balvas, turklāt abu filmu režisores ir sievietes. Filma Sistēmas grāvēja (23. oktobrī plkst. 19) stāsta par nevaldāmu, asociālu bērnu, kas arī ir konkrētas ģimenes nemīlestības upuris. Mazliet tradicionālākus varoņus – bez sistēmas graušanas uzstādījuma – piedāvā filma Es biju mājās, bet (26. oktobrī plkst. 20.30), kuras centrālā tēma ir mātes un dēla attiecības.
Kanādas kino. Spoku pilsētas antoloģija
23. oktobrī plkst. 18 Splendid Palace
Festivāls padziļināti pievēršas arī Kanādas kino izpētei. Ir vērts veltīt uzmanību divu pasaulē pazīstamu režisoru darbiem. Denī Kotē filma Spoku pilsētas antoloģija ir poētisks stāsts par šīs saules un viņsaules robežu netveramību. Režisoram ir izdevies šausmu filmai raksturīgu tēmu izstāstīt mākslinieciski radikāli, izmantojot kino tēlainības iespējas. Līdzīgas noskaņas raksturo vēl vienu Denī Kotē filmu Vilkokss (24. oktobrī plkst. 16 KSunī), kas veidota kā mazbudžeta darbs. Programmā ir skatāms arī Kanādas režijas brīnumbērna, Kannu festivāla laureāta Ksavjē Dolana darbs Džona F. Donovana dzīve un nāve (24. oktobrī plkst. 19 Splendid Palace), kurā viņš ir filmējis amerikāņu aktierus (Kitu Heringtonu, Natāliju Portmenu, Sūzanu Sarandonu). Filmā būtiska ir identitātes meklējumu tēma.
Klasika. Brazīlija
26. oktobrī plkst. 21.30 Splendid Palace
Atzīšos: Brazīlija, kas iekļauta programmā In Techno Veritas, ir viena no manām visu laiku iemīļotākajām filmām – klasika, ko veidojis fantasts un kādreiz arī ar komiķu grupu britu Monthy Python saistītais amerikāņu režisors Terijs Giliams. Filma ir viens no nozīmīgākajiem antiutopijas žanra – fantastikas apakšžanra – paraugiem, kas stāsta par tehnokrātisku, totalitāru sabiedrību. Filma, kurā ironija un komiski elementi satiekas ar Džeimsa Orvela 1984 līdzvērtīgu realitāti. Kaut kopš Brazīlijas (1985) tapšanas ir pagājis laiks, aicinu mest pie malas savus tehnoloģiju visvarenības radītos aizspriedumus un noskatīties šo klasisko darbu uz lielā ekrāna (ar ģeogrāfisko Brazīliju filmai nav nekāda sakara).
Brazīlija ir viena no vairākām izcilām fantastikas filmām, ko Riga IFF piedāvā programmā In Techno Veritas – te vērts skatīties visu un pēc kārtas. Sākot ar Stenlija Kubrika šedevru 2001. Kosmosa odiseja un turpinot ar pārējām programmas filmām – Videodroms (režisors Deivids Kronenbergs, 1983) un Diena, kad apstājās Zeme (režisors Roberts Vaizs, 1951).