Vims Venderss (dz. 1945) ir viens no izcilākajiem mūsdienu Eiropas režisoriem, kuru pilnvērtīgi var dēvēt par dzīvo klasiķi. Viņš joprojām ir nerimtīgā radošā procesā un darbojas arī kā Eiropas kino vienotājs. Venderss ir ilggadējs Eiropas Kinoakadēmijas prezidents. Decembrī režisors ieradīsies Rīgā, lai piedalītos Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā, kas pirmo reizi notiks Rīgā.
Neilgi pirms tam Kinoskola aicina pamatīgāk iepazīt Vima Vendersa filmas, no kurām liela daļa tiek uzskatītas par 20. gadsimta klasiku. Venderss ir viens no nozīmīgākajiem vācu jaunā viļņa režisoriem, viens no tās paaudzes pārstāvjiem, kas 60. gadu otrajā pusē ienāca Vācijas kino ar savu balsi, savu neatkārtojamo intonāciju un radošo rokrakstu. Viņš atbalstu un inspirāciju meklēja un atrada plašākos kultūras kontekstos, vispirms jau amerikāņu kino plašumos – tā oriģinālākajos autoros un žanros, piemēram, road movie.
Amerikas elpa ir jūtama daudzās Vendersa filmās, kurās ASV kino raksturīgie motīvi ir pārfrāzēti Eiropas autorkino valodā. Alise pilsētās (1974), Amerikāņu draugs (1977), Parīze, Teksasa (1984) u.c.
Venderss ir radījis arī vienu no sava laika trāpīgākajām poētiskajām filmām, kas sakņota traģiskajā Vācijas vēsturē, – filma Debesis par Berlīni (1987), kurā mūra sašķeltajā Berlīnē ir nolaidies eņģelis, lai taptu par cilvēku, 20. gadsimta 80.–90. gados kļuva par estētisku un sociālpolitisku satricinājumu.
Režisors joprojām strādā daudz un intensīvi, azartiski eksperimentējot ar jaunajām tehnoloģijām (jāpiemin viņa izcilā 3D filma Pīna (2011, veltījums horeogrāfei Pīnai Baušai); 2014. gadā pasaules lielajos festivālos izrādītas divas viņa dokumentālās filmas, un arī Rīgā režisors ieradīsies teju no filmēšanas laukuma.
Autorkino festivālā pirms katras Vendersa filmas būs iespēja noklausīties kinokritiķu Viktora Freiberga, Dairas Āboliņas, Ditas Rietumas un Anitas Uzulnieces īslekcijas.
Festivāla programma šeit: