Baltijas pērles izlase: Grand Hotel

Baltijas pērle gadu no gada apzināti dara arī svētīgo kinoizglītības darbu, vedot un rādot filmas – XX gadsimta kino klasiku.  Par spīti tam, ka klasiku, ja grib, var «dabūt» – gan legāli DVD, gan ne tik legāli, proti, virtuāli –, filma, kas redzēta uz lielā ekrāna kinoteātrī raisīs citas sajūtas nekā skatīta datorā, mobilajā telefonā vai vēl kādā «gadžetā». Savu piecu klasisko filmu izlasi sāku ar senāko no festivāla piedāvājumā esošajām filmām – 1932. gadā veidoto Grand Hotel. Filmai ir īpaša vieta Holivudas vēsturē – un ne tikai savulaik saņemtā Oskara (kā gada labākā filma) dēļ. Tās darbība notiek izsmalcinātā viesnīcā, kurā zem viena jumta tiekas krāšņi tipāži: gan koķeta sekretāre, kas neiebilst pret flirtu ar darba devēju, gan eksaltēta krievu izcelsmes balerīna, kuras karjera tuvojas finišam, dārglietu zagļi u. c. Šī ir viena no retajām tā laika Holivudas filmām, kurā apzināti sapulcināts zvaigžņu ansamblis – Grēta Garbo, Džoana Kroforda, Laionels Berimors u. c. Īpaši zīmīga tā izrādījusies Grētas Garbo dzīvē – frāzi, ko filmā pasaka viņas varone balerīna, – «Es gribu būt viena!» –  pasaulslavenās aktrises neskaitāmie biogrāfi asociē ar viņas apzināto izvēli – pavadīt dzīvi vientulībā, pametot karjeru pilnbriedā. Pat ja Garbo spēles stils mūsdienu skatītājam var šķist teatrāls, eksaltēts, savulaik šīs zviedru sfinksas dēļ pasaule zaudēja prātu. Grand Hotel ir atstājis neizdzēšamu iespaidu uz daudziem  režisoriem, arī Kventinu Tarantīno, kuri veidojuši filmas – vairāku stāstiņu, kuru darbība notiek vienā hotelī, apvienojumu.