Cilvēks jau vien viņš bija, - Dienai saka neatkarīgā kultūras menedžere Inga Bodnarjuka par Raini, kurš šā gada Dzejas dienu "kustīgajā" logo redzams, cītīgi minamies ar velosipēdu pa Rīgu un tālāk. Dzeja ir dzīva, nevis piekalta pie akmens bluķa Esplanādē, un tas dažādos pasākumos no 5. līdz 15. septembrim tiks pierādīts gan galvaspilsētā, gan arī satelītprogrammas norisēs Cēsīs, Daugavpilī, Preiļos, Gulbenē, Tukumā, Smiltenē un daudzviet citur Latvijā (sk. www.dzejasdienas.lv). Inga Bodnarjuka nelolo naivas cerības - Dzejas dienu rīkotāju spēles ar Raini vai citiem dižgariem, piemēram, Ojāru Vācieti vai Imantu Ziedoni kādu noteikti aizkaitinās, taču ir pienācis laiks pārskatīt vēstures gaitā radītus mītus un rīkot tādas Dzejas dienas, kurās jaunais, laikmetīgais labi satiek ar klasiskām vērtībām.
Dzejnieku iniciatīva
Pirms pāris gadiem intervijā Dienai trīs jaunie dzejnieki retoriski jautāja - kādēļ dzeju nevarētu mīlēt arī citās sezonās, jo septembrī viņi tiek burtiski nogāzti ar uzmanību, telefons augām dienām burtiski karsts? "Pēdējos gados dzejas mīlēšana iet plašumā," ir pārliecināta I. Bodnarjuka, kuras pārziņā ir arī tekstu grupas Orbīta menedžments. Ziemas sezonā, kad pilsētā nenotiek ne kino, ne mākslas festivāli, atsevišķās kafejnīcās un citās publiskajās telpās cilvēki labprāt nāk klausīties dzejnieku uzstāšanos. "Dzejas pasākumi ir pilni," secina I. Bodnarjuka un priecājas par katru mazāko iniciatīvu. Dzejnieki tiek aicināti arī uz reģioniem, un viņa atklāj, ka visbiežāk lūgto dzejdaru vidū esot Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš, Eduards Aivars, Uldis Bērziņš, arī Anna Auziņa, Inga Gaile un Arvis Viguls. Lūk, pierādījums, ka daudziem literatūras skolotāju interese par latviešu dzeju nebūt nebeidzas līdz ar klasiķiem.
Tomēr, jau astoņus gadus turot rokās Dzejas dienu pulti, I. Bodnarjuka ir cīnījusies par to, lai dzejnieks nebūtu tikai izpildītājs, kuram atliek vien ierasties norādītajā laikā, vietā un nolasīt kādu no saviem dzejoļiem. "Dzejas dienas ideālā gadījumā ir iniciatīva arī no pašu dzejnieku puses," viņa uzskata, un tam ir daži spilgti piemēri. Kaut vai par vienu no stiprākajām Dzejas dienu tradīcijām kļuvušais Klasisks dzejas vakars, par kuru rūpes ikreiz uzņemas dzejniece Liāna Langa. Katrreiz tiek domāts, kā šo pasākumu pavērst tematiski, un šoreiz tas būs veltīts klusumam kā visu valodu un dzeju pirmsākumam.
Ir dzejnieki, kuri gādā par ārzemju viesdzejnieku klātbūtni Dzejas dienās, piemēram, Sergejs Timofejevs, kurš, apbraukājot dažādus ārvalstu literatūras festivālus kā dalībnieks, noskata arī citvalstu talantus. "Viens no patīkamākajiem pārsteigumiem, organizējot šīs Dzejas dienas, bija, kad dzejnieks Arvis Viguls e-pastā jautāja, kurā laikā ielido viesu dzejnieki no Serbijas un Melnkalnes - viņš varētu sagaidīt," stāsta I. Bodnarjuka. Galu galā Dzejas dienas nav tikai dzejas lasījumi - tās ir arī profesionālā paziņu loka paplašināšana.
Netālu no Raiņa
Blakus Klasiskam dzejas vakaram par iecienītu kļuvis ceļojums ar dzejniekiem, kuru rīko dzejniece Ērika Bērziņa. Šoreiz ceļš vedīs uz Maskavas forštati. Arvien nozīmīgāku vietu Dzejas dienu programmā ieņem arī poētiskās veloorientēšanās sacīkstes komandās, kur Rīgas centrā un apkaimēs jāmeklē atbildes uz dažādiem ar literatūru saistītiem jautājumiem. Komandām ar diviem līdz trim cilvēkiem jāpiesakās sacīkstēm līdz 5. septembrim, rakstot uz e-pastu [email protected].
11. septembrī - Raiņa dzimšanas dienā - atkal notiks pulcēšanās Esplanādē Latviešu dzejas maratonā, šoreiz gan, viltīgi apejot mazītiņu līkumu piemineklim, - turpat blakus esošajā Rīga 2014 kultūras vasarnīcā. "Tradīcija dzīvo - tikai ne tās ierastajā formātā," teic I. Bodnarjuka, kurai būtiski, ka "vasarnīcā" ir nodrošināts nepieciešamais tehniskais aprīkojums.
Džezā tikai puiši! Tā izņēmuma kārtā šoreiz varētu nosaukt ikgadējo pasākumu 10. septembrī, kurā dzejnieki prezentē savus gada laikā (skaitot no pēdējām Dzejas dienām līdz nākamajām) jauniznākušos krājumus, jo profesionālā dzejas vidē tādus izdevuši tikai vīrieši.
Poētiski par Rīgu
"Šis man būs vismīļākais albums, jo tajā ir atrasts labs kompromiss starp dzeju un mūziku," Dzejas dienu rīkotāja teic par piekto dzejas disku Robežstūmējs, kas vienlaikus kā arhivāra un moderna vērtība tiks prezentēts 6. septembrī klubā Nabaklab. Tajā gan jauno, gan pieredzējušo autoru pēdējo divu gadu devums savijas ar Uģa Vītiņa oriģinālkompozīcijām, tādējādi reflektējot par robežu pārkāpšanu, tradīcijas un novitāšu attiecībām.
Dzejas dienu eksperimentālo sadaļu papildinās arī projekta Dzejas kartogrāfija pasākumi, kuru mērķis ir, ilgtermiņā sadarbojoties ar literātiem un māksliniekiem, apzināt un izveidot Rīgas poētiskos punktus. Teksts, protams, ir prioritāte, - teic I. Bodnarjuka. Gala mērķis esot izveidot interneta vietni ar alternatīvu Rīgas karti, kas orientēsies uz vietu māksliniecisko, kultūrvēsturisko, alternatīvo, radošo un netradicionālo vērtību.
Dzejas dienas. Diena iesaka
5.IX plkst. 17 Vijoļšķūnī Krasta ielā 31 - dzejas lasījumi Trimda. Piedalās: L. Langa, A. Manfelde, U. Bērziņš, R. Štelmahere, K. Skujenieks, J. Rokpelnis, M. Salējs, D. Meļķis.
5.IX plkst. 20.30 Totaldobže mākslas centrā - dzejas performance Mūsdienu skaņu celiņš. K. Vērdiņš, A. Auziņa, I. Gaile, A. Viguls, muzikālā grupa Sigma.
6.-8.IX plkst. 11-19 Rīga 2014 kultūras vasarnīcā Esplanādē - grāmatu maiņas punkts.
6.IX plkst. 18 klubā Nabaklab - piektā dzejas diska Robežstūmējs prezentācija.
7.IX plkst. 15 grāmatnīcas Jumava kafejnīcā Dzirnavu ielā 73 - Ulda Ausekļa un Ulda Fridrihsona muzikālā dzejas programma bērniem.
7.IX plkst. 18 bārā Chomsky - uzstājas dzejnieks Bjorns Kūligs (Vācija).
7.IX plkst. 20 Rīgas mākslas telpā - Durvis zvaigžņveida. Japāņu dzejniece Konno Mari lasa japāniski Edvarta Virzas dzejprozu; latviešu tautas mūzika japāņa bambusa flautas skaņās.
8.IX plkst. 12 tikšanās pie Lielā Kristapa - poētiskās veloorientēšanās sacīkstes Medusmaizes spieķos.
9.IX plkst. 18 - Edvarda Hirša (ASV) publiska lekcija Filantropa skats.
10.IX plkst. 18 O. Vācieša memoriālajā muzejā - Atvērt nevar aizvērt. Gada laikā iznākušo dzejas krājumu autoru lasījumi.
11.IX plkst. 19 Robert's Books Dzirnavu ielā 51 - ārvalstu dzejas lasījumi: Dragana Tripkoviča (Melnkalne), Milans Dobričičs (Serbija), Edvards Hiršs (ASV), J. Vādons un A. Viguls.
11.IX plkst. 20 Rīga 2014 vasarnīcā - Latviešu dzejas maratons.
12.IX plkst. 19 Kaņepes k/c - klasisks dzejas vakars Dzejas meditācijas tempļa istaba.
13.IX plkst. 16 Rīgas Jūgendstila muzejā - pasākums Henrijs van de Velde, iedvesma un jūgendstils mūsdienu latviešu dzejā.
14.IX plkst. 12 tikšanās pie Zinātņu akadēmijas - ceļojums ar dzejniekiem pa Maskavas forštati.
14.IX plkst. 13 Rakstniecības un mūzikas muzejā - dzejnieku un repotāju sacīkstes.
15.IX plkst. 17 peldošajā galerijā un mākslas centrā Noass - multimediāls pasākums Rīgas dzejas karte II. Izstāde un koncerts.
Pilna programma www.dzejasdienas.lv