Bērnu un jauniešu žūrijas dalībnieku skaits 2011. gadā ir pieaudzis par diviem tūkstošiem, sasniedzot 13 000 skolēnu visā Latvijā un latviešu diasporās ārzemēs. Aktīvākie lasītāji ārzemēs ir Nīderlandes latviešu skola Diegabiksis.Pēdējos gados daudz vieglāk lasīšanas kaifu ir bijis ierādīt pašiem bērniem, nekā iegalvot pašsaprotamo ierēdņiem, kuru Latvijas nākotnes vīzija laikam balstīta uz analfabētiskas sabiedrības modeli, jo, piemēram, 2011. gadā valsts atbalsts grāmatu iegādei bibliotēkās bija sarucis līdz 1 latam gadā.Kaut kas fantastisks!Projekts Bērnu žūrija aizsākās 2001. gadā, un tā ideja nāk no līdzīga projekta Nīderlandē. Finansiāli to atbalsta Kultūrkapitāla fonds un pilsētu un novadu pašvaldības. Pamatideja bija mudināt Latvijas bērnus un jauniešus lasīt, apspriest un novērtēt iepriekšējā gada labāko bērnu un jauniešu grāmatu izlasi, lai interesantākās grāmatas varētu ieteikt citiem lasītājiem. «Tas ir kaut kas fantastisks! Pie mums ir līdzīga žūrija, bet tik liels bērnu skaits gan nekad nav redzēts,» Bērnu un jauniešu žūrijas noslēguma pasākumā priecājās zviedru literatūras klasiķis Ulfs Starks.Bērni, ceremonijmeistara Putekļa aicināti, sarīkoja fanfaras katram no laureātiem, rībinot kājas un mājot ar karodziņiem. Novēlētu katram rakstniekam un Silvijai Tretjakovai redzēt tās mazās meitenītes reakciju (dūrītes uzvaras žestos un sajūsmināts skats papa virzienā), kad par uzvarētāju 1.-2. klašu grupā tika nosaukta Aino Havukainenas un Sami Toivonena Tatu un Patu ērmīgās ierīces. Par pasākuma vadmotīvu bija izvēlēts Puteklis, kuram pie šiem lasošajiem bērniem vieglas dzīves nebūs.Bērnu un jauniešu žūrijas 2011. gada kolekcijā bija iekļautas pavisam septiņu izdevniecību jaunākās grāmatas: Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāds, liels un mazs, Jumava, Lietusdārzs, Garā pupa un Zelta grauds. Žūrijas rīkotājus un izdevējus sevišķi gandarīja fakts, ka bērni 5.-7. klašu grupā bija pamanījuši un novērtējuši ar 2. vietu Ērika Emanuela Šmita eksistenciāli, bet savā godīgumā un gaišumā uzrunājošo stāstu Oskars un Rozā dāma. Bērni ir daudz gudrāki un jūtīgāki, nekā masu piedāvājums nereti iedomājas. Ne te vampīru, ne princešu un pat ne purkšķinošu skolotāju. Kāda zēna dzīve slimnīcā, kad palikušas tikai divpadsmit dienas.Lai Bērnu un jauniešu žūrijas kustība līdzekļu trūkuma dēļ netiktu apturēta, gan finansiāli, gan morāli to atbalsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība. Akcijā Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa ir apvienojušies virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku. 2011. gadā saziedotās naudas pieticis, lai nopirktu 2098 grāmatas un tās nosūtītu 200 bibliotēkām, darīja zināmu Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde.Ērgle un komiksi
Šogad pirmo gadu Bērnu žūrijai pievienojušies arī jaunieši. Eksperte 8.-12. klašu grupā Luīze Smalkā no Rubenes 1. vietā likusi Zentas Ērgles grāmatu Starp mums meitenēm runājot. Kopbalsojumā tā ieguvusi 3. vietu. Grāmata, kas uzrakstīta gandrīz pirms 40 gadiem, Luīzei joprojām šķiet «ļoti aktuāla», un arī ilustrācijas bijušas «ļoti skaistas». Viņasprāt, jauniešu attiecībās nekas daudz neesot mainījies. Savukārt viņas skolasbiedrene Silva Priedīte par savu gada grāmatu izvēlējusies Džefa Kinnija Grega dienasgrāmatu. Tā bija lēmis arī ekspertu vairākums. Kas grāmatā tik saistošs? «Komikss jau pats par sevi. Ilustrācijas. Interesanti bija.» Labākā metode, kā popularizēt lasīšanu vienaudžu vidū, esot ieteikt labas grāmatas citiem. Tas darbojoties.
Lasīšana kā roks
Bērnu un jauniešu žūrijas apbalvošanas ceremonija beidzās ar lielisku akordu - Dzelzs vilks un grāmatas, kuram gan no šāda salikuma ienāks prātā, ka lasīšana ir kaut kas nīkulīgs, putekļains un obligāts?
«Žiuks!» - Dzelzs vilka solistam Jurim Kaukulim gandrīz nošļūk adītā micīte, kad viņš rāda, kāda ātrvilciena sajūta viņu piemeklējusi, lasot grāmatas, «no kurām vispār nevar atrauties». Piemēram, Nika Keiva Bannija Manro nāve (Dienas grāmata, 2009). «Man jau ļoti patīk visa tā Muminu sāga, mīlīgs tāds.» Dziedātāju fascinē arī Gabriela Markesa maģiskais reālisms un tamlīdzīga literatūra. Kāpēc jaunieši lasa salīdzinoši daudz mazāk?
Piemēram, bērnu lasīšanas žūrijā 1. vietas balsu skaits 1.-2. klašu vecuma grupā ir 1334, bet 9.-12. klašu - jau divreiz mazāks - 656. Bet, pēc OECD PISA pētījuma rezultātiem, 2009. gadā tika secināts, ka Latvijā 17,6% piecpadsmitgadīgo jauniešu ir ar zemu lasītprasmi. Šāda tendence esot visā Eiropā, un Latvijas statistika neesot tā sliktākā.
«Varbūt viņi sapņo savādāk...?» aizdomājas Juris Kaukulis, «viņu vecumā man tā bija vesela pasaule, kur dzīvot.» Savukārt Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta bibliotēkas bibliotekāre Zita Timšāne izsaka vērojumu, ka «vidusskolnieki ir ļoti noslogoti». Iespējams, arī tāpēc šajā vecumā lasa mazāk. Kopumā viņu iepriecina situācija, ka, pateicoties Bērnu un jauniešu žūrijai, Pilskalnes bibliotēkā «tagad lasa arī paaudze, kas aug, lielie jaunieši». Nenovērtējams esot arī pašvaldības atbalsts.
Par jauniešu vilināšanu ārā/prom no virtuālās realitātes Juris Kaukulis rezignēti pajoko: «Jums nebūs tik daudz spēka, jo Microsoft ir vairāk naudas. Viņi uzliks lielāku reklāmu.» Dziedātājs ir pārliecināts, ka lasīšanas prieks sākas ģimenē. Kaukuļi lasa katrs pats un reizēm arī palasa priekšā cits citam.
Bērnu un jauniešu žūrijas 2011 laureāti
1.-2. klašu grupa: Aino Havukainenas un Sami Toivonena Tatu un Patu ērmīgās ierīces. Izdevniecība Jumava.
3.-4. klašu grupa: Pireta Rauda Princese Skella un Leta kungs. Izdevniecība liels un mazs.
5.-7. klašu grupa: Džefs Kinnijs Grega dienasgrāmata. Izdevniecība Zvaigzne ABC.
8.-12. klašu grupa: Kami Garsija un Mārgareta Stola Daiļās būtnes. Izdevniecība Zvaigzne ABC.