Tā ir pilnīgi cita pasaule, uzsver izstādes 1514. Grāmata. 2014 kuratore Astrīda Rogule, kad mēs no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas gaišā foajē ejam iekšā Grāmatniecības muzejā, kas atrodas tās pirmajā stāvā. Tumšajā telpā gaismas avotu uzmanība ir koncentrēta vien uz unikālajiem grāmatu eksemplāriem, kuri uz Rīgu atvesti no astoņpadsmit Eiropas valstu bibliotēkām. Uz šo izstādi tie atceļojuši no Edinburgas, Mančestras, Parīzes, Strasbūras – kuratore sāk uzskaitījumu ar ģeogrāfiski tālākajiem punktiem. Vēl pagājušās nedēļas nogalē viņa devās uz Varšavu pēc pēdējās izstādes grāmatas.
Gūtenberga atnākšana
"Šī ir grāmatu grāmata," par 1514. gadā Spānijā izdoto unikālo poliglotas (daudzvalodu) Bībeli ar tekstiem Bībeles oriģinālvalodās saka Astrīda Rogule, norādot uz liela izmēra eksponātu. Šis izdevums atklāj domāšanas veida maiņu vēlo viduslaiku Eiropā: kritisku attieksmi pat pret vissvētākajiem tekstiem un atgriešanos pie avotiem. Kopumā šajā izstādē var aplūkot 80 grāmatu, tikai piecas no tām ir no Latvijas Universitātes Akadēmiskās un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma. Tās visas ir nodrukātas 1514. gadā. XVI gadsimta sākums ir būtisks brīdis Eiropas grāmatniecības vēsturē. "Tas ir laikmets, kad iespiestā grāmata ir izvīstījusies no saviem autiņiem," tā pirms vairākiem gadiem tika pamatota šī skaitļa izvēle, kad Rīga vēl tikai pretendēja uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Sešdesmit gadu pēc Johana Gūtenberga iespiedēji, autori un intelektuāļi bija apguvuši drukas iespējas un iespiestās grāmatas pārspēja manuskriptus.
Doma par pievēršanos 1514. gadam radusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam, balstoties uz ideju par "otro Gūtenberga atnākšanu" jeb mūsdienu laikmetu grāmatniecībā, kad cilvēki maina savus lasīšanas paradumus un līdztekus drukātajiem tekstiem saskaras ar digitālo tehnoloģiju iespējām, kas mūs gan sajūsmina, gan arī biedē – tieši tāpat kā cilvēkus pirms 500 gadiem. Visu šo laiku drukātā grāmata ir bijusi zināšanu un izklaides avots. "Taču tagad mēs saprotam, ka tās uzvaras gājiens beidzas un sākas jauno mediju laiks," akcentē Astrīda Rogule.
Caur grāmatas prizmu
Tieši XVI gadsimta sākumā radās grāmatu izdošanas prakse un māksla, kad klajā tika laisti visdažādākie izdevumi – sākot no lūgšanu līdz pat pavārgrāmatām. "Tajā laikā ļoti daudz cilvēku pasauli sāka uztvert caur grāmatu, kuru lasīšana ir ļoti intīms process," uzskata kuratore. "Ja Romā pāvests, ņemot vērā dažu astronomu ieteikumus, maina kalendāru, tad mainās arī mans laiks. Ja kāds intelektuālis manā valodā iztulko Bībeli, mainās arī mana valoda. Ja kāds pavārs manā valodā izdod pavārgrāmatu, mainās arī mana maltīte. Ja ceļotājs grāmatā apraksta tālas zemes, plašāka kļūst mana pasaule," tuvāk paskaidro koncepta autors vēsturnieks Gustavs Strenga. Šī izstāde ļauj iegūt ļoti plašu informāciju ne tikai par grāmatniecību, bet arī par vēsturi, ģeogrāfiju, politiku, reliģiju, mākslu un mūziku – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatniecības muzejā skan renesanses laika skaņdarbi un skatāmi izcilu mākslinieku darbi.
Visas grāmatas ir ievietotas īpašās vitrīnās – ar klimata un putekļu kontroli. "Tās ir kā bentliji," antireflektīvā stikla "kastes" Astrīda Rogule salīdzina ar britu luksusa automašīnām. Tajās atrodas grāmatu paliktņi, kuru izmēri ir piemēroti to dažādajiem lielumiem. Uz pavisam maza ir uzlikta grāmatiņa, kas skatītāju acīm slēpj savu saturu. "Tā ir Magna Carta, ko nedrīkst vērt vaļā," paskaidro Astrīda Rogule. Pretī katrai grāmatai pie vitrīnām ir izvietoti interaktīvie paneļi, kas piedāvā iespēju to izšķirstīt digitāli. "Tieši tādā veidā mēs šodien uztveram pasauli – caur pieskārienu," norāda izstādes kuratore. "Mēs paijājam šo grāmatu un atstājam uz tās savu pirkstu nospiedumus." Izstādē ir aplūkojama arī Venēcijas izdevēja Alda Manūcija iespiestā grāmata. "Viņš bija pirmais, kurš sāka izmantot itāliku jeb iespiesto burtu slīprakstu," par to laiku un mūsdienu pasaules teksta saskarsmes punktiem stāsta Astrīda Rogule. Pie katras no grāmatām ir lasāma informācija par to, ar ko tā ir īpaša. Viņa norāda, ka šo tekstu līdzautors ir vēsturnieks Andris Levāns.
Pāršķirt lapas
"Kad tika izstrādāta izstādes koncepcija, sākās skarbais menedžments," par šīs izstādes veidošanas aizkulisēm godīgi atzīst Astrīda Rogule. Katrai valstij ir sava likumdošana, kas nosaka kultūras mantojuma un mākslas priekšmetu izvešanu un ievešanu. "Esam izkodušies tai cauri," norāda kuratore. Viņa stāsta, ka grāmatas no Eiropas bibliotēkām ir noīrētas uz dažādiem laika periodiem. Jau pēc pusotra mēneša viens no izstādes eksponātiem būs jāatdod Morāvijas Zemes arhīvā Brno. "Ir grāmatas, kuras Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā būs apskatāmas deviņus mēnešus, taču mums tās ik pa laikam būs jāpāršķir, lai nodrošinātu to saglabātību," līguma nosacījumus atklāj Astrīda Rogule.
Nākamā gada janvārī uz Rīgu atceļos vairākas grāmatas no Bodleja bibliotēkas Oksfordā, kuras ieņems to eksponātu vietas, kam mājās ir bijis jāatgriežas agrāk, – tā ka ir vērts pasteigties, kā arī atnākt uz izstādi 1514. Grāmata. 2014 vismaz divreiz. "Tā iestiepsies arī Latvijas prezidentūras laikā," par vēl vienu nozīmīgu notikumu atgādina kuratore – izstāde apskatāma līdz nākamā gada 1. aprīlim. To papildinās arī vairāki akadēmiskie lasījumi XXI gadsimta saturs, kuros piedalīsies tādi smalki prāti kā Flāvija Bruni, Miri Rubina, Endrū Petegrī, Svens Birkerts un Paskāls Mersjē, romāna Nakts vilciens uz Lisabonu autors.
Izstāde 1514. Grāmata. 2014
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatniecības muzejā līdz 2015. gada 1. aprīlim