VIDEO: Streičs: Filmā Cilvēka bērns mācītāju nospēlēju nejauši
Kinorežisora un brīnišķīga rakstnieka, sava laika dokumentētāja Jāņa Streiča grāmata 1991. Tas garais cilvēkbērna gads (izdevniecība Dienas Grāmata) ir ļoti apjomīgs un saturiski augstu vērtējams darbs ne tikai par Latvijai un īpaši Latgalei tik svarīgo filmu Cilvēka bērns, bet arī par Latvijas vēsturē smagu un nozīmīgu laiku - 1990. līdz 1992. gadu, kas skaudri un godīgi atspoguļojas Jāņa Streiča tā laika dienasgrāmatās un sarakstē ar rakstnieku Jāni Klīdzēju.
"Filma Cilvēka bērns tika uzņemta tanī liktenīgajā gadā, kad atguvām neatkarību un piepildījās Finka pareģojums, ka gads no abiem galiem lasīsies vienādi un visi koki pavasarī ziedēs vienlaicīgi. 1991. gada beigās redzējām, ka gaišreģa paredzējums ir piepildījies. Man tas likās bezgala garš aiz savas ietilpības, aiz notikumu bagātības un nozīmības. Un arī tagad, jau pēc divdesmit gadiem, tas man rādās visgarākais visā mūžā. Jo pa vidu - starp barikādēm, mītiņiem, varoņu nāvēm, krievu tankiem un puča radīto paralīzi un tumsu - un tad jau cauri reibinošajai uzvarai vijās darbs pie filmas, kas man bija un joprojām ir dziļi personīga," stāsta Jānis Streičs.
"Kā laikmeta dzīvā liecība aizraujoša un kā cilvēka dvēseles noskaņu hronika aizkustinoši godīga. Trīs vārdi, ar kuriem varu raksturot Jāņa Streiča literāro dienasgrāmatu, kas vēl reizi pierāda "zudušā laika" unikālu vērtību: talantu un darbaspēju tā pavisam taustāmi - ar roku uz papīra - formulēt savas, Latvijas liktenī tik būtisko 20. gadsimta 90. gadu aculiecinieka, domas un izjūtas. Šie Streiča manuskripti nesadegs un tiem nedraud izšķīšana virtuālajā telpā," tā Normunds Naumanis.