decembrī, atradies iepriekšējā koncerta pārdzīvojuma eiforiskajā transā. „Ar Kolkas pasākumu man nepaveicās… Pēc iepriekšējā dienā apmeklētā Instrumentu koncerta, kurā fantastiskās skaņu un gaismu gleznas, videomākslas perfekcijas, multikulturālisma eksplozijas, horeogrāfijas, kostīmu, scenogrāfijas un pat aktiermeistarības zibšņi stingras režijas kontrolē saplūda vienā visaugstākā līmeņa emocionālā mākslas pasākumā, es, atnācis uz filmu, vispirms sajutos kā ieradies pilnīgā amatierisma svētku pasākumā, ar kuru man nav nekāda sakara. Tik liela bija šo abu pasākumu līmeņu atšķirība. Bet - nekas, pamazām tumsā sāku sevī mākslas rehabilitācijas procedūru, un pirmajā pusstundā pat dažviet iesmējos un iepriecājos. Sāka iepatikties melnbaltiskums un arī viens otrs aktieris uz vispārējā diletantisma fona jau sāka šķist tīri simpātisks... līdz brīdim, kad pārstieptajā filmas sižetā parādījās Andris Keišs. Te tad man arī filma sākās. Mīlīši. Arēnā iznāca īsta pērle. Keišs var pat neko nedarīt, viņam pietiek stāvēt slapjās treniņbiksēs un vienkārši sajutīsiet slapjumu sev apkārt. Viņš piepilda vienkārši jebko - glāzes vai filmas kadrus. Mums, latviešiem, beidzot ir savs Depardjē! Tas arī bija šī vakara mans lielākais prieks,” stāsta Radio SWH vadītājs J.Šipkēvics.
Žurnāliste Ieva Alberte norāda: “Man filmā nebija nekā jauna, jo nāku no laukiem. Cenšos neiet uz izrādēm, kur ataino lauciniekus, jo, lielākoties, to dara ļoti līdzīgi un tēli neizraisa manī līdzpārdzīvojumu. Kolka Cool bija ļoti precīzi atainota laucinieku bezcerīgā dīkdienība, kurai stiepās pāri eksistenciālais „ko darīt”. Kolkas iedzīvotājus filma varētu aizvainot un, lai kā skaidrotu, ka tā ir mākslas filma par Kurzemes piekrasti, tā ir pārāk ticama, lai būtu mākslas filma. Labas bija abas mātes - Māra Ķimele un Anita Kvāla. Visvairāk noticēju Varim Piņķim un boksa maisam.”
Pauls Timrots, kurš šogad ar izrādi Pasaka par vērdiņu-2012 Dailes teātrī debitē kā režisors, filmu Kolka Cool kopumā vērtē pozitīvi: „Noteikti iesaku noskatīties filmu – ir gan izklaide, gan par ko padomāt. Patīkami skatīties, kad latvieši spēlē latviskā vidē. Aktieri, kas nāk no dažādiem Latvijas teātriem, filmā spēlē kā vienota komanda – tas ir jauki. Turklāt aktierspēle ir kino cienīga, neviens „nekrīt ārā”. Juris Poškus filmu veidojis sev raksturīgā manierē, bet kvalitāte augusi. Ar prieku noskatījos un secināju – ir Latvijā labs kino!”
Pie skatītājiem Rīgas kinoteātros filma nonāks 16. decembrī. Filma Kolka Cool kopš 2008. gada tika filmēta Mazirbē un Kolkā. Tas ir melnbalts kinostāsts, kas vēsta par diviem brāļiem un viņu ilūzijām par sievietēm.
NESAPROTU
jans