Dokumentālo filmu projektiem septembra beigās sadalīti Ls 90 000. Atbalstīti desmit projekti, bet piešķirtās summas svārstās no Ls 3800 līdz Ls 15 000. Turklāt finansējuma apjoms šogad pirmo reizi ļāvis rīkot divus konkursus, dodot dokumentālistiem iespēju strādāt intensīvāk. Konkursā tika iesniegti 26 projekti, no kuriem uz prezentāciju virzīti piecpadsmit. Projektus vērtēja Agris Redovičs, Edgars Trops un Kristīne Matīsa. Lielākā daļa filmu, kas šogad ieguvušas finansējumu, atbalstītas jau agrāk. Par piešķirtajiem līdzekļiem jāpabeidz septiņas filmas — Roberta Rubīna Kā klājas, Rūdolf Ming?, Jāņa Ozoliņa-Ozola Trejādas saules, Rūtas Celmas Laimes luteklis, Jāņa Poņemecka Ārpus spēles laukuma, Laimas Žurginas Marta Liepiņa-Skulme — avangarda amazone, Viestura Kairiša Cilvēks no Varka Kru un Anda Miziša Dzīves kutinātāji. Finansēta arī režisora Pētera Krilova filmas Lietus un vēji 2 un režisora Ivara Selecka filmas Septiņi spoži gadi projekta attīstīšana un Ilonas Brūveres Versija Vera sagatavošana ražošanai. Tēmu loks, tāpat kā režisoru, — plašs: no basketbola zvaigznes un latviešu misijas Brazīlijā, līdz tēlniecei Verai Muhinai, kamaniņbraucējam Mārtiņam Rubenim, Egilam Siliņam vai Vairai Vīķei-Freibergai un Talsu puikam Rūdolfam, kurš uz papīra filmlentes zīmē šausmu filmas. Konkursā par citiem nozares projektiem šogad jau atbalstīti 19 pieteikumi ar kopējo finansējuma summu Ls 47 000, jauni pieteikumi vēl tiek pieņemti līdz 31.oktobrim. Kā ierasts, atbalstīti gan latviešu filmu titrēšanas projekti un kvalitatīva, bet nerentabla kino izrādīšana Rīgas kinoteātros, gan profesionāļu piedalīšanās nozares forumos ārzemēs un izglītības projekti. Šogad Nacionālais kino centrs rīkoja konkursu pilnmetrāžas filmu scenāriju atbalstam. Konkursa mērķis — atlasīt piecus scenāriju pieteikumus, kuru autori speciāli rīkotos scenāriju rakstīšanas kursos idejas pārvērtīs manuskriptā. Konkursā uzvarējuši Jānis Nords, Nora Ikstena, Lote Eglīte, Ansels Kaugers un Juris Kursietis. Kopumā konkursā tika iesniegti 19 scenāriju pieteikumi, kurus vērtēja ekspertu komisija — Baņuta Rubesa, Atis Amoliņš un Uldis Dimiševskis. Jau trešo gadu Nacionālais kino centrs piešķīris naudu arī studijām, kuru filmas bijušas skatītas vai guvušas atzinību festivālos. Piešķirtie līdzekļi jāiegulda jaunu projektu attīstībā vai ražošanā, šogad par piešķirto finansējumu tiks ražotas vai pabeigtas deviņas filmas. Jaunas ziņas arī attiecībā uz filmu likumu, kas jau drīzumā noteiks, kā tiks īstenots valsts atbalsts nacionālo filmu veidošanai un izplatīšanai, kā arī beidzot sakārtos filmu mantojuma saglabāšanas un aizsardzības jautājumus. Komisija, kas nule konceptuāli atbalstījusi likumu, uzsvērusi, ka nākotnē par galveno kritēriju filmu veidošanā nepieciešams izvirzīt skatītāju. Panākts kompromiss, ka valsts finansējums kārtējam gadam nebūs mazāks kā iepriekšējā gadā. (Iepriekš likumā bija paredzēts fiksēts bāzes finansējums un ikgadējs 10 procentu pieaugums.) Plānots veidot Filmu fondu, lai piešķirtu līdzekļus nacionālo filmu veidošanai, izplatīšanai, kinofestivāliem, mantojuma saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai. Fonda līdzekļus sadalīs konkursa kārtībā.
Kino gaida likumu, gatavojoties jauniem darbiem
Šis rudens Latvijas kino vidē pienācis ar gaidītiem un ilgi gaidītiem jaunumiem. Sadalīta nauda jaunajiem filmu projektiem — dokumentālajām filmām, pilnmetrāžas filmu scenārijiem, kā arī citiem nozares projektiem. Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā beidzot konceptuāli atbalstīts jaunais Nacionālo filmu likums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.