Latvieši, lietuvieši un Oskars

Šo darbu paveikusi Kultūras ministrijas īpaši dibinātā ekspertu komisija Filmu izvērtēšanai un nominācijai ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars. Nenoliedzami šī tendence ir pozitīva. Baltijas valstis sāk atgūt ilgus gadus neizmantoto iespēju novērtēt savas valsts filmu ražu, izraugoties filmu, kuru varētu nosūtīt izvērtēšanai ļoti prominentai ASV Kinokadēmiķu žūrijai. Te gan netieši jāpateicas Igaunijai, kura pērn sacēla pamatīgu preses kņadu, paziņojot, ka Oskaram ir "nominēta", precīzāk, uz ASV Kinoakadēmiju ir aizsūtīta pusaudžu varmācības tēmai veltītā Klase. Tas nekas, ka filma līdz piecām fināla nominācijām — reālajiem Oskaru pretendentiem — nenokļuva, — pašapziņu igauņiem šis fakts noteikti pacēla. Šogad pašapziņu bužina arī latviešu un lietuviešu kultūras iestādes, nominējot savus potenciālos cīnītājus par Oskaru. Jautājums, cik pamatīgi Kinoakadēmijas biedri vērtēs šīs filmas un cik mēs reāli esam konkurētspējīgi pasaules filmu kontekstā, ir grūti atbildams. Ja būsim izrādījušies konkurētspējīgi, tad 2009.gada janvārī šo filmu nosaukumam jāparādās Oskaru listē — Labākās ārzemju filmas nominācijā. Lietuvā strādājošā latviešu režisora Māra Martinsona filma Nevajadzīgie ļaudis bija ietverta gan Arsenāla pro­grammā, gan bez īpašas skatītāju intereses pāris nedēļu tika izrādīta kino Rīga. Tai ir starptautisko festivālu pieredze un pat pasaulslavenā ķīniešu režisora Vona Karvaja kompliments, kuru viņš izteicis Šanhajas filmu festivālā — gan ne filmas režisoram, bet operatoram — latvietim Gintam Bērziņam, kurš daudz strādājis kopā ar Lailu Pakalniņu. Sižetiski Nevajadzīgie ļaudis ir pat gana bezgaumīga melodrāma, kurā darbojas eksbiznesmenis — meitu ģēģeris, viņa bijusī sieva, kurai amputēta kāja — avārijas sekas, viņa bijusī mīļākā — tagadējā biznesa impērijas pārvaldniece un arī Dieva dota nabadzīte — šī neģēlīgā tipa ārlaulības bērna māte, kas atdevusi bērnu patversmē, bet pati dodas peļņā uz Īriju, vēl arī kāds mācītājs. Turklāt visi šīs filmas varoņi ir saistīti smalkām likteņa saitēm. Paradoksāli, ka banālais un vietumis neloģiskais sižets, kas piestāvētu arī riktīgai TV ziepenei, filmā ir ieguvis atzīstamu kinematogrāfisku miesu — jutīgā, vibrējošā un tik "skandināviski" tīrā Ginta Bērziņa kamera, izcilais operatora darbs spēj skatītāju sagūstīt emocionāli — vismaz uz filmas skatīšanās brīdi, neļaujot analizēt sižeta neloģismus. Kas attiecas uz Latvijas sūtījumu Amerikas Kinoakadēmijai — Rīgas sargiem — mēs visu zinām. Lokālās kases rekordists, varoņsāga nacionālās vēstures analfabētisma likvidācijai. Par šīs filmas nosūtīšanu uz ASV Kinoakadēmiju balsojuši šādi KM ekspertu komisijas locekļi: aktrise Rēzija Kalniņa, kritiķe Kristīne Matīsa, komponists Zigmārs Liepiņš, VKKF eksperte Benita Sarma un producents Bruno Aščuks. Divas pārējās filmas, kuru kandidatūru apspriedusi šī komisija, ir Jāņu nakts (kopražojums ar Austriju) un Amatieris (rež.J.Nords).