Nosauktos darbus Inga Ābele raksturoja kā "skaistus un pamatīgus augļus". Uldis Bērziņš, Māra Zālīte, Inga Gaile, Inga Žolude, Arvis Viguls u. c. – tie ir vārdi, kas komentārus neprasa. Šoreiz atšķirībā no pagājušā tukšā gada veseli trīs nominanti nosaukti arī debijas nominācijā.
Balvas ekspertu komisijā 2018. gada literāro veikumu izvērtēja literatūras kritiķe Anda Baklāne, rakstniece Inga Ābele, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims, dzejnieks Ronalds Briedis, rakstniece Laura Dreiže un dzejnieks Aivars Madris. Balvai tika pieteikti 95 darbi no 25 izdevējiem, savukārt nominācijām izvirzīti 20 darbi no deviņiem izdevējiem.
Eksperti nolēmusi piešķirt speciālbalvu par īpašu veikumu literatūrā, izceļot bilingvālo dzejas krājumu Trilium/Trillium lībiešu un angļu valodā, kura autori ir lībiešu dzejnieki Baiba Damberga, Valts Ernštreits un Ķempju Kārlis, atdzejojumu angļu valodā radījuši Uldis Balodis un Raians van Vinkls. Krājums tapis, Latvijai gatavojoties viesu valsts statusam Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā, krājuma izdevējs – biedrība Līvõ Kultūr sidām.
"Trīs dzejnieku dzejas krājums lībiešu un angļu valodā Trillium, bez šaubām, ir īpašs tādā ziņā, ka tā ir pirmā lībiešu dzejas grāmata, kas tulkota angļu valodā. Tur ir sava daļa apbrīnas un gandrīz neticība par to, ka tik mazai tautai var būt tik daudz labu dzejnieku, sava daļa vēlmes sargāt trauslu ziedu. Mani personiski grāmata visdziļāk aizkustina kā sīkstuma, neatlaidības, pat heroisma apliecinājums – un šis heroisms nav velts. Centieni saglabāt daudzveidību un unikālas identitātes globālajā kultūru zupas katlā varētu būt instinktīvi pareiza, ne vien poētiska, bet arī pragmatiska rīcība," raksta balvas komisijas priekšsēdētāja literatūrkritiķe Anda Baklāne.
Mūža balvu ekspertu komisija nolēma piešķirt 1920. gadā dzimušajai, Londonā dzīvojošajai dzejniecei un atdzejotājai Veltai Sniķerei par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā, dzeju lasījumos atklājot vārdu sinerģijā ar roku kustību veidotām zīmēm, ko jogas praksē dēvē par mudrām. Veltas Sniķeres, kas ir arī praktizējoša jogas skolotāja, dzeju mēdz pielīdzināt mantrām, kas lakoniskos valodas tvērumos atklāj visa esošā būtību un savstarpējo saikni. Veltas Sniķeres atdzejojumā angļu valodā klajā nākusi Andreja Eglīša, Vizmas Belševicas, Zinaīdas Lazdas u. c. autoru dzeja, 2019. gadā angļu valodā izdotas arī latviešu dainas.
"Veltas Sniķeres dzejas galvenā tēma ir cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Turklāt, būdama savā dzejā spilgti oriģināla, viņa vienmēr pratusi apvienot mūsdienīgumu ar dainām raksturīgo piesātināto lakonismu un mītisko pasaules redzējumu. Sniķeres dzejoļi ir salīdzināti ar buramvārdiem, mantrām. Par gaišdzirdību autore sauc mirkli, kad atnāk dzejolis," uzsver Inga Ābele.
Eva Eglāja-Kristsone vērtē: "(..) man Velta Sniķere ir pirmkārt latviete, kura tulkojusi dainas un kura Anglijā t. s. aukstā kara laikā PEN starptautiskajos kongresos ieradās latviešu tautas tērpā, lai atgādinātu par padomju varas okupēto Latviju."
Ronalds Briedis: "Veltas Sniķeres rokas ir šūpojušas gaismu vesela gadsimta garumā gan atgriežot latviešu dzejas valodu pie tās rituālajiem pirmsākumiem un meklējot radniecīgās saiknes ar indiešu kultūru, gan veicot ieguldījumu tās laikmetīgajās izpausmēs. Pārlaicīgo sakarību meklējumi dzejā caur plastisku tās pasniegšanas veidu, kā arī literārās tradīcijas paplašināšana avangarda un starpdisciplināro mākslas jomu virzienā ierāda Veltas Sniķeres devumam latviešu literatūrā īpašu vietu."
Latvijas Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 25. aprīlī plkst. 18 Sūkņu stacijā, Rīgā, Maskavas ielā 196. Laureāti saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu LALIGABAS lampu, kuras idejas autore ir dizaina studija MĀJO. Vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Mareks Hofmanis. Ceremoniju veido publiciste Anete Konste, teātra un kino režisore Marta Elīna Martinsone, arhitekts un scenogrāfs Ivars Veinbergs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone. To vadīs aktieri Inga Alsiņa-Lasmane un Gatis Maliks, par kosmiski muzikālām intermēdijām rūpēsies Sniedze Prauliņa.
9. aprīlī plkst. 18 Raiņa un Aspazijas mājā – Rīgā, Baznīcas ielā 30 – notiks LALIGABAS dzejas lasījumi, bet prozas lasījumi – 18. aprīlī plkst. 18 NicePlace Telpā K. Barona ielā 21a. Visi pasākumi – bez maksas.
Plašāk: www.laligaba.lv un LALIGABAS sociālo tīklu kontos.
Balva par mūža ieguldījumu
Velta Sniķere
Labākais dzejas darbs
Inga Gaile Lieldienas, Neputns
Arvis Viguls Grāmata, Orbīta
Uldis Bērziņš Idilles, Neputns
Liāna Langa Velēnu kleita, Neputns
Gunta Šnipke Ceļi, Mansards
Labākais prozas darbs
Māra Zālīte Paradīzes putni, Dienas grāmata
Inga Žolude Materia botanica, Dienas grāmata
Jana Egle Svešie jeb Miļeņkij ti moi, Latvijas mediji
Andra Manfelde Mājās pārnāca basa, Latvijas mediji
Labākais literatūras darbs bērniem
Māris Rungulis Trīs nāves Mārtiņdienā. Pārupes spoku stāsti. 2. grāmata, Liels un mazs
Kārlis Vērdiņš, poēma Dilles tante, Liels un mazs
Lilija Berzinska Skelets skapī, Dienas grāmata
Aivars Kļavis, triloģija Ceļš uz nezināmo zemi, Zvaigzne ABC
Labākais tulkojums
Guntara Godiņa tulkotais igauņu eposs Kalevdēls, Neputns
Gitas Grīnbergas un Dena Dimiņa tulkotais Žorža Pereka romāns Dzīve lietošanas pamācība, Mansards
Māras Poļakovas tulkotais Dāvida Grosmana romāns Bārā ienāk zirgs, Jāņa Rozes apgāds
Daces Meieres tulkotais Kristinas Sabaļauskaites romāns Silva rerum IV, Zvaigzne ABC
Spilgtākā debija
Ināra Kaija Eglīte Kliedziens starp āboliem, Neputns
Haralds Matulis Vidusšķiras problēmas, Mansards
Dainis Deigelis Dievs beidz, Valters Dakša
Speciālbalva
Bilingvālais dzejas krājums Trilium/Trillium lībiešu un angļu valodā, biedrība Līvõ Kultūr sidām