Latvijas valsts vēsturi lielās, zīmīgās kopsakarībās zina ļoti maz cilvēku. Un mani vienmēr pārsteidz, ka tas arī netiek uzskatīts par liktenīgu trūkumu, – saka Pēteris Krilovs, kino un teātra režisors, pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijā, cilvēks, kurš pasauli pārsteigušās unikālās kultūrakcijas Baltijas ceļš divdesmit piektās jubilejas dienā, 23. augustā, sagādājis sev un mums visiem dāvanu. Tā būs Vides filmu studijā tapusī filma Uz spēles Latvija, kuru režisors veidojis ilgāk nekā sešus gadus.
Vēsturisko likumsakarību pētījums
Formāli tas ir aizraujošs detektīvstāsts retro toņos – par padomjlaiku kinomeistara Aloiza Brenča ikonisko filmu – pēc Arvīda Griguļa romāna Kad lietus un vēji sitas logā (1968) būvēto spiegu trilleri film noir stilistikā ar lielisko aktieri Hariju Liepiņu centrā. Filmā ir runa par rietumvalstu un "tautas nodevēju" latviešu izvērsto spiegu tīklu, kas darbojās pēckara Latvijas PSR. Protams, ar mērķi – gāzt padomju režīmu. Pētera Krilova pilnmetrāžas filma ir šķietami dokumentāla, tomēr spēlfilma, jo paralēli precīzi dokumentētai filmas tapšanas hronoloģijai un vairāku valstu drošības dienestu reālās darbības mehānismu atklāšanai Krilovs eksperimentē ar plastilīna animāciju – vairāki reāli cilvēki ieguvuši animētu plastilīna apveidu.
Tomēr pats svarīgākais ir režisora personīgais stāsts, kas filmai piešķir cilvēcīgas uzticamības smeldzi. Filma Uz spēles Latvija ir stāsts, kā Pēteris Krilovs atrod savu tēvu – 1951. gadā čekas nogalināto Osvaldu Bileskalnu, gadu desmitiem apmelotu vīrieti – Latvijas patriotu. Ļoti personisks stāsts par pēckara laiku, par attiecībām starp okupētās Padomju Latvijas varas iestādēm, ārzemju izlūkdienestiem un apmānītajiem latviešu patriotiem. Šis darbs simboliski turpina Krilova filmas Klucis. Nepareizais latvietis aizsākto padomjlaika vēsturisko likumsakarību pētījumu ar kinematogrāfiskiem paņēmieniem, spilgti izceļot cilvēciskās šķautnes un attiecību veidošanu ar varu.
Atslēgas kods – 1949
Vides filmu studijas producents Uldis Cekulis KDi stāsta: "Pilnmetrāžas dokfilmas atslēgas kods ir gadskaitlis 1949. Šajā gadā ir dzimis filmas režisors. Pētera stāsts par tēvu cieši savijas ar Padomju Latvijas čekistu viltīgo spēli pret zviedru, angļu, amerikāņu izlūkdienestiem. 60. gados ar čekas līdzdalību Latvijā tapa grāmata, pēc tam arī aktierfilma Kad lietus un vēji sitas logā, kā arī drusku vēlāk – TV pseidodokumentāls seriāls par šo notikumu ar nosaukumu Spēle, kurā lomas tēloja īsti čekisti, kontrizlūkošanas darbinieki no VDK, kuri sagrāva plānoto Rietumu sazvērestību pret Padomju Latviju."
Ne bez ironijas balsī turpina filmas režisors Pēteris Krilovs: "Manā pirmajā teātra izrādē – Folknera Troksnis un niknums – bija tāda nēģeru meitenīte Fronija, kura uz sev neizzināmiem jautājumiem vienmēr teica: "Ko zinu, to zinu!" Man šis teiciens šķiet piemērojams lielākajai daļai Latvijas sabiedrības. Tās ir tādas mazās Fronijas bērnišķīgās bailes uzzināt ko vairāk, kas varētu izjaukt ērto, siltā mājas mitoloģijā gremdēto priekšstatu par dzīvi. Esmu nostrādājis par pedagogu jauniem aktieriem, teātra un filmu režisoriem jau vairāk par 25 gadiem, un, ja man tagad Svētais Pēteris pajautātu, kas ir svarīgākais, kas jāmāca katram jaunam māksliniekam, katram jaunam cilvēkam, es ar visu pārliecību teiktu skaidri un pārliecinoši: visiem spēkiem katrs jāmudina būt godīgam. Būt pašam. Tas nemaz nav viegli. Savukārt par lielām, zīmīgām kopsakarībām es nesaku skaistu vārdu virknējuma dēļ. Tas ir dziļi individuāls un intīms, brīžam pat mokošs radošs process – pārskatīt, kas notiek ap mani un plašāk – valstī, pasaulē. Pārskatīt un secināt. Noķert tēlus, kas to izsaka. Sajust draudus un bailes, neslēpt nicinājumu un rūgtus smieklus, taču galvenais – droši teikt, kas, manuprāt, var notikt, ja lietas nemainīsies, un kas ir pie vainas. No kurienes mēs nākam, kas mēs tādi esam, un uz kurieni mēs ejam?"
Filmas Uz spēles Latvija pirmizrāde notiks 23. augustā. No 24. augusta līdz 1. septembrim tā tiks izrādīta kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 18.