Pasākuma laikā notiks saruna par krievu dzeju ārpus Krievijas, tai skaitā arī Latvijā, atšķirībām dažādu valstu krievu diasporas dzejā, kā arī Tatjanas Bončas-Osmolovskajas dzejas lasījums.
Svetlana Pogodina (1985) ir Rīgā dzīvojoša literatūrzinātniece, tradicionālās un mūsdienu slāvu kultūras pētniece. 2009. gadā mācījusies krievu un slāvu filoloģiju Belgradas Universitātē Serbijā, 2010. gadā ieguvusi maģistra grādu slāvistikā Latvijas Universitātē, 2016. gadā ieguvusi doktora grādu cittautu folkloristikā Latvijas Universitātē, no 2017. gada docente LU HZF Slāvistikas un rusistikas nodaļā, no šī gada LU Jūdaistikas studiju centra izpilddirektore. Zinātniskās intereses – slāvu un ebreju folklora (ebreju stereotipi latviešu un slāvu kultūrā), mūsdienu folklora, Yiddish Cinema, kinozinātne, mūsdienu krievu literatūra.
Tatjana Bonča-Osmolovskaja (Tatiana Bonch-Osmolovskaya, 1963) ir Sidnejā, Austrālijā dzīvojoša krievu rakstniece, publiciste, dzejniece un māksliniece. Studējusi fiziku Maskavas Tehnoloģiju un fizikas institūtā, pēc tam filoloģiju Maskavas Valsts humanitāro zinātņu universitātē. Publicējas krievu un angļu valodā. Kā māksliniece piedalījusies vairāk nekā trīsdesmit izstādēs Krievijā, Austrālijā, Eiropā un ASV, tai skaitā arī personālizstādes Krievijā un Austrālijā. Mākslā Tatjana pēta matemātiskas formas, meklē kārtību haotiskās struktūrās. Žurnāla Artikulācijas (Артикуляции) galvenā redaktore. Apbalvota ar Starptautisko Burļuka balvu (2009, Международная отметина имени Бурлюка), žurnāla Logs (Окно) prēmiju (2010), prēmiju Lidojošie suņi (2013, Летающие собаки) u.c. Viņas darbi iekļauti Noras Galas (Норa Галь) prēmijas īsajā sarakstā 2015. gadā, prēmijas Maskavas novērotājs (Московский наблюдатель) īsajā sarakstā 2015. gadā un Krievu prēmijas (Русскaя премия) garajā sarakstā 2016. gadā. Maskavas PEN kluba biedre. Jaunākā grāmata Eikalipta lapas. Vēstules no Austrālijas Krievijas politieslodzītajiem (Листья эвкалипта. Письма из Австралии российским политическим заключенным) nesen prezentēta Saharova centrā Maskavā un Sanktpēterburgas PEN klubā.
Dmitrijs Kuzmins (Dmitry Kuzmin, 1968) – krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs un izdevējs. Dzeju publicē kopš 1990. gada, 2008. gadā izdots krājums Cik labi būt dzīvam. Par ieguldījumu krievu literatūrā 2002. gadā apbalvots ar prestižo Andreja Belija balvu. Bijis daudzu periodisko izdevumu un antoloģiju redaktors un sastādītājs. Izveidojis izdevniecību ARGO-RISK, kas kopš 1993. gada publicējusi ap 500 aktuālās krievu, kā arī ārvalstu, tostarp latviešu, dzejas grāmatas. Nodibinājis literāro žurnālu Vozdukh (Воздух, iznāk kopš 2006. gada), ir tā redaktors, šobrīd gatavo tā 39. numuru. Pēc emigrēšanas uz Latviju 2014. gadā organizējis projektu Literatūra bez robežām, kas nodarbojas gan ar izdevējdarbību, gan nodrošina rezidences iespēju dzejniekiem un atdzejotājiem. Dmitrijs Kuzmins uzsver: "Ne tikai mūsdienās, bet visos laikos starpkultūru dialogs ir bijis viens no spēcīgākajiem nacionālo tradīciju izkopšanas stimuliem."
Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.
VVZ