Literātu vizīte saistīta ar apjomīgu finansējuma samazinājumu literatūras nozarei - gan radošajam procesam, gan jaunu grāmatu iepirkumiem bibliotēkām. «Mūsu valoda ir nemateriālā vērtība, kurai zūdot zudīs arī šī valsts,» uzsvēra L. Langa un norādīja uz nacionālās literatūras tapšanas ciešo saikni ar latviešu valodas kopšanu.
Iemesls rakstnieku protestam saistīts ar vairākkārtēju finanšu samazinājumu pēdējo gadu laikā literatūras nozarei. Piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) programma jaunu grāmatu iepirkumam bibliotēkām ir sarukusi no 130 tūkstošiem latu 2009. gadā līdz 4000 latu pērn. Salīdzinājumam - Igaunijā šim mērķim tērē vairāk nekā miljonu latu, Lietuvā - 0,8 miljonus gadā. Aptuveni 400 tūkstoši latu gadā (KM un VKKF nauda) paredzēti visam literārajam procesam - pasākumiem, jaunu prozas un dzejas darbu tapšanai, tulkojumu izdošanai, pētnieciskajam darbam, periodikai, lasīšanas veicināšanai bērnu un jauniešu vidū u. c. Tikai 11 500 latu caur VKKF pērn sadalīti jaunu literāru darbu sarakstīšanai.
Atbildot uz kultūras ministres rosinājumu kultūru un valodu padarīt par vienu no prioritātēm topošajā nacionālās attīstības plānā, kam sekošot arī attiecīgs finansējums, N. Ikstena uzsvēra, ka atbalstu rakstniecībai «vajag tūlīt, jo grāmatām ir jātop». Pretējā gadījumā tukši var palikt mūsdienu literatūras plaukti Nacionālajā bibliotēkā, kas šobrīd ir lielākā no KM budžeta izdevumu daļām (ap 40 miljoniem no 103 miljonu latu budžeta). M. Bērziņš uzsvēra, ka atšķirībā no kultūras iestādēm rakstniecības izzušana notiek nemanāmi. Turklāt rakstnieki atšķirībā no citu kultūras nozaru darbiniekiem nesaņem nedz algu, nedz sociālās garantijas. Rakstniecības izdzīvošanai šogad būtu jāatrod ap 300 tūkstošiem latu, bet kopumā literārā procesa uzturēšanai gadā būtu jāatvēl ap 5% no KM budžeta.
Asa diskusija starp Ž. Jaunzemi-Grendi, deputātiem un literātiem izvērtās par šogad VKKF budžetā ieskaitīto ziedojumu 800 tūkstošu latu apmērā no uzņēmuma Latvijas valsts meži. Literatūras procesam no šī ziedojuma netiek paredzēts neviens lats, jo ziedojums saņemts konkrētiem mērķiem un neskaidru apstākļu dēļ literatūras starp tiem nav. «Ja bērns [literatūra] no ratiem ir izkritis, jādomā, kā šo situāciju risināt,» sacīja ministre un solīja meklēt aptuveni 300 tūkstošus latu literatūras nozarei šogad. Rakstnieki apņēmušies atsākt diskusiju par VKKF finansējuma modeļa maiņu, saistot kultūras budžetu ar konkrētu akcīzes nodokļu ieņēmumiem. Pret to jau iebildusi Finanšu ministrija. Šāda sistēma Igaunijā nodrošina aptuveni četras reizes lielāku VKKF finansējumu (daļa no naudas paredzēta arī būvniecības projektiem).