Sāk izrādīt filmu par Gustavu Kluci

Dzimis netālu no Rūjienas, mācījies Rīgā, 1915.gadā nonācis krievu armijā, viņš 1918.gadā nokļuva Maskavā, kur studēja mākslu un aizrāvās ar komunisma ideāliem. Kā neviens vien talantīgs XX gs. sākuma mākslinieks Klucis aizrāvās ar jaunās pasaules celtniecības ideāliem un kļuva par Krievijas revolūcijas apoloģētu. Viņš bija utopiskas realitātes konstruktors un fotokolāžas celmlauzis. Kluča dzīve ir saistīta ar Krieviju, tās XX gs. 20.gadu mākslas avangardistu spilgtajiem radošajiem meklējumiem. Šie cilvēki, tuvojoties desmitgades izskaņai, arvien vairāk bija spiesti pierast pie domas, ka viņu lolotās utopiskās ideālās valsts vietā nāk vienas patiesības mērs — totalitārās varas iedīgļi. Gustavs Klucis, līdzīgi citiem krievu (padomju) mākslas avangardistiem un formas meistariem, kļuva par Staļina režīma upuri — viņš tika nošauts 1938.gadā. ""Klucis" latviešu valodā nozīmē klucis — kubs vai varbūt ķieģelis. Grozies kā gribi, klucim ir daudzas šķautnes. Kluča kods ir mākslinieks un vara. Kas viņš bija? Paša konstruēts tēls? Egoistisks karjerists? Fotokolāžas celmlauzis? Un kāpēc līdz pat šodienai viņa tēls Latvijā ir tāds kā neērts, kā negribēts. Vieni uzskata, ka viņš ir pārdevis lielinieku režīmam savu dzimteni par saujiņu slavas. Un rūgti par to samaksājis — Staļina režīms Kluci ar diviem šāvieniem pakausī nogalināja 1938.gadā. Citi uzskata, ka sirdī viņš tomēr bijis un palicis savas tautas patriots. Savam tēvam viņš bija pazudušais dēls. Mākslas vēsturē viņš palicis kā viens no Krievijas avangarda mākslas klasiķiem. Klucis — sava politiskā naivuma upuris," savas dokumentālās filmas varoni raksturo režisors Pēteris Krilovs. "Filma ir mēģinājums atšifrēt Kluci ar paša Kluča mākslinieciskās domāšanas līdzekļiem. Mēģinājums samierināt pazudušo dēlu ar tēvu," savu skatpunktu uz Kluča personību iezīmē P.Krilovs.