Zelta kompass

Satraukumam ir pamats ne tādēļ, ka studija New Line iegrūdusi ZK ražošanā 80 miljonus (kas pieklājīgai Ziemsvētku pasakai visai ģimenei, kāda pērn bija Nārnijas hroniku pirmā daļa, nemaz nav tik daudz).Problēmas ar ZK jau ir sākušās - rakstnieks Pulmans un viņa triloģija literatūras kritiķu vidē ne tikai tiek vērtēti augstāk par Džoanu Roulingu ar tās septiņsējumu poteriānu (tikai briļļainā burvja Harija vietā te ir 12 gadu vecā drosminiece Lira Belakva), Pulmana triloģija iemantojusi arī skandaloza, jo klaji antireliģiska darba slavu. Un klerikāļi sākuši trakot, uzskatot Pulmana grāmatu par ķecerīgu, līdz ar to filmu, pat ja tajā ir ievērojami mīkstināta ar reliģiju saistītā kritika, par šīs "pretīgās" grāmatas propagandu. Būtībā atkārtojas Mela Gibsona Kristus ciešanu scenārijs (kurš, kāda ironija, filmai kalpoja par lielisku reklāmu). Bet par ko visa jezga?400 lappušu biezās Pulmana grāmatas galvenā varone meitēns Lira dzīvo fantastiskā "paralēlajā pasaulē" (kino versijā - arhitektoniskā hibrīdā, ļoti līdzīgā viktoriāniskajai Londonai ar daiļu art deco stila fantāziju piejaukumu, kurā atradusies vieta pat sera Normena Fostera "gurķim" no XXI gadsimta). Un šajā cepelīniem, dirižabļiem, burvīgām braucampariktēm pilnajā pasaulē galvenais ļaunums iemiesots institūcijā, kuru Pulmans skaidri sauc par The Church/baznīca un kuras "ministru kabinetu" (Vatikāna un orveliskās Patiesības ministrijas krustojumu) jeb Magisteriumu vada fanātiska sieviete, bezbērnu būtne, kas pilnībā "veltījusies kopējam labumam un idejai", - Marisa Koulteres kundze, skaista un auksta kā sastindzis zelts (Nikolai Kidmenai šī loma der kā uzlieta, un viņa tiešām ir filmas galvenais specefekts). Šis totalitārās tumsības perēklis Magisteriums rūpējas, lai utopiskajā valstī valdītu bezierunu pakļaušanās vienai ideoloģijai, tāpēc organizācijas galvenie ienaidnieki, protams, ir bērni. Viņi vienkārši pazūd. Koulteres kundzei tiek ziņots, ka, iespējams, valstī ir kāds īpašs bērns - būtne, kas spējīga sacelties pret esošo varu un organizēt cīņai arī citus. Tā, skaidra lieta, ir Džordanas koledžas profesora dabas zinātnieka Azriela (Daniels Kreigs) krustmeita, kura ir dikti ziņkārīga un visiem pinas pa kājām. Arī pats zinātnieks uzticību neraisa - viņa murgainās teorijas par "patiesības pulveri", kuru viņš it kā atradis ziemeļos un kurš varot pavērt ceļu uz citām "paralēlajām pasaulēm" (vispirms ar to domāta mūsu realitāte), Magisteriuma uzskatā ir vistīrākā ķecerība. Tā jāapkaro.Pulmans apvērš vēkšpēdus mūsu priekšstatus par politkorektumu vairākkārt: pasaulē eksistē ļauns mīts, ka čigāni zog bērnus, savukārt Zelta kompasā tieši čigāniem visvairāk tiek zagti bērni. Ja valstī ir pareizie politiskie sludinātāji, tad tie nodarbojas ar bērnu upurēšanu, mocīšanu un citiem nehumāniem eksperimentiem, kurus te pat bail piesaukt (filma noteikti nav paredzēta maziem bēbīšiem).Man personīgi prieks, ka pirmo reizi Ziemsvētkos ģimenēm netiek pasniegta ķu–ķu–ķu pasaciņa ar morāli "bērniņi, esiet rātni čabulīši, klausiet baušļus, un viss būs jauki", bet gan atraktīvs, brīžiem bīstams dēku gabals, kura sauklis ir kā īstā piedzīvojumu stāstā - kā īstajā dzīvē: "Bērni, mēs gūstekņus neķersim, mēs ļaunos iznīcināsim!" Arī Lirai Belakvai dīvainā uzparikte, tā dēvētais zelta kompass, kas patiesībā nav vis kompass, bet aletiometrs - patiesības rādītājs -, māca skarbas gudrības. Ne blēņas iz pasaciņām.Daudzas nopietnas filmas ir sabojājuši mazie mīlīgie mērgļi - bērneļi aktieri, kuri neko citu bez cukurota ģīmīša neprot demonstrēt. Liras Belakvas lomai no 10 000 pretendentēm atrastā Dakota Blū–Ričardsa nudien vietumis burtiski stindzina ar tādu nepilngadīgas Keitas Blānšetas mēroga talantu! Kad meitene nokļūst līdz Ziemeļpolam pie tēvoča Azriela un sāk pulcināt karaspēku kaujām ar Magisteriuma ministriem un viņu satrapiem, patiešām no sirds tici - viņiem izdosies!Finālā jāpiemin arī viseksotiskākās filmas radības - deimoni (nejaukt ar dēmoniem!). Tie ir Pulmana romānu burvīgākā daļa - dzīvnieki, kuros iemiesojušās cilvēku dvēseles. Katram no mums kā sargeņģelis seko šāds deimons. Turklāt katra cilvēka deimona dzimums ir pretējs tā čaulas valkātājam. Liras deimons ir pļāpīgs surikats Panteleimons jeb ērtības labad vienkārši Pens. Azriela deimons ir sniega leopards Stelmarija. Nu, bet ļaunajai Koulteres jaunkundzei vienmēr pa pēdām seko oranžs mērkaķītis Hesters, ar kuru viņai ir teju incestuāla tuvība. Arī tā var izmantot savu dvēseli, ja sevi mīli par visiem visvairāk!Lirai ir arī uzticīgi bodīgārdi - leduslāči, no kuriem galvenais Liras sargs ir Joreks Bīrnisons, kurš spaiņiem strebj viskiju, bet, kad dodas kaujā, tad top īsts Švarcenegers! Un kur tad vēl bērnu - skatītāju kolektīvais prieks, kad uz ekrāna tiek mocīti citi bērni, bet tad ierodas "mūsējie" - lāči un čigāni ar zobentiņiem - un sadod ļaundariem pa ļipu! Labsirdībai ir jābūt ar dūrēm - lūk, ko māca šī filma, un pareizi dara. Galu galā Pulmans, pirms pievērsās romāniem, ilgus gadus mācīja skolās un koledžās - viņš ir rūdīts pedagogs. Zina, ko raksta.