18. jūnijā galerijā 427 no plkst. 18 līdz 21 tiks atklāta Metjū Luca-Kinoja izstāde Princese Ponpona krītošo ziedu namā. Izstāde iepazīstina ar sevi kā dramatisku izsmēlumu telpā. Japānas literatūras klasikas Teiksmas par Princi Gendži naratīvs tiek pasniegts kā vides pētījums, kura visi varoņi ir vienlīdz lielā mērā atbrīvoti no dzimumu lomām un attēloti kā lielizmēra gleznu tīstokļi.
Savukārt kim? Laikmetīgās mākslas centrā no plkst. 19 līdz 21 tiks atklāta izstāde Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju. Grupas izstādi veido darbi, kuros novērojama iztēles un realitātes savstarpējā berze ar neparedzētiem sinerģijas uzplaiksnījumiem ierasto dzirksteļu vietā. Dažādo sakausējumu paraugiem ir atšķirīga uzbūves struktūra. Te ir gan personīgo dzīvesstāstu fragmenti kā mikrovēstures pieraksts, kas nepretendē uz mākslas darba statusu, gan konceptuāla rakstura instalācijas bez naratīva pazīmēm.
Izstādē iekļauti darbi no Tom of Finland un Edgara Ozoliņa arhīviem, tajā piedalās Zakarija Drakere un Rīss Ernsts (ASV), Lukass Foletu-Selinskis (Brazīlija, Vācija), Atis Jākobsons (Latvija), Alīsa Koena (Kanāda), Vladislavs Nastavševs (Latvija), Benijs Nemerofskis‑Ramsejs (Kanāda, Vācija), Armīns Ozoliņš (Latvija), Karols Radžiševskis (Polija), Volfgangs Tilmans (Vācija) un Vilnis Vējš (Latvija). Kurators: Kaspars Vanags. Tom of Finland oriģināldarbu ekspozīcijas kurators: Garijs Everets.
19.jūnijā Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā no plkst. 16 līdz 18 tiks atklāta Ingas Melderes izstāde Blaumaņa istaba. Izstādes balsts ir Rūdolfa Blaumaņa vēstuļu sarakste, kurā nolasāma aizbildnieciska mīlestība pret jauniem literatūras talantiem, kas izpelnās arī paša rakstnieka bažas, kā šādas jūtas varētu tikt interpretētas sabiedrībā tālāk. Izmantojot rakstnieka leģendāro un muzeja ekspozīcijā iekļauto kažoku kā patvēruma, azotes un eksplozīva gaismas ķermeņa – jo silts, visaptverošs, tēvišķs, brālīgs – simbolu, māksliniece ieinteresēta novērot, vai mūsu aizspriedumi pret homosociālām attiecībām neierobežo to plašo krāsu paleti, kādā varētu zaigot un zaigo romantisma laika draudzības formas.
Projekta Šķērssvītra ietvaros citādais nav pretnostatīts normatīvajam kā dīvaiņa vienpatībā ieslēgts un nepieejams tabu, bet gan kā pieļāvuma izteiksmē formulēta apjausma par būtībā atpazīstamu, sevī aizsniedzamu un pašrocīgi modificējamu personīgās identitātes rakursu. Bija jāpaiet vairāk nekā 20 gadiem kopš homoseksualitātes dekriminalizācijas, lai personīgās dzīves digitalizācijas iespaidā šādas izstādes varētu veidot, aizlienējot open-source mentalitāti. Iesprausta starp normatīvo un fantāziju, šķērssvītra pārvaicā pašsaprotamo jautājumos par seksuālo identitāti. Izstādes ir iekļautas EuroPride 2015 oficiālajā kultūras pasākumu programmā.