Pasaules mākslas kopainā Latvija ar saviem spožajiem jūgendstila paraugiem ir ierakstījusi paliekošu stāstu. Izceļot jūgendstila mantojumu, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vēlas parādīt Rīgas īpašo vietu Eiropas kultūras paletē 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – laikā, kad veidojās Latvijas tautas valstiskā apziņa.
Straujais Baltijas lielākās metropoles Rīgas uzplaukums gadsimtu mijā rosināja arhitektu fantāzijas, attīstot jūgendstila ideju dekoratīvi piesātinātā fasāžu noformējumā, interjeru krāsainībā un koptēla harmonijā. Līdztekus arhitektūrai, kas ir šī perioda māksliniecisko izpausmju pazīstamākā daļa, brīnišķīgi jūgendstila piemēri atrodami arī lietišķās mākslas darbos, grāmatu un žurnālu grafikā, glezniecībā. Jāņem vērā, ka jūgendstila ēra Latvijā bija ne tikai brīdis pirms valsts dzimšanas, bet arī laiks, kurā notika nacionālās profesionālās mākslas veidošanās, un jaunais stils kļuva par vienu no ierosinātājiem māksliniecisko izteiksmes līdzekļu modernizācijā.
Izstāde ir dažādu nacionālo skolu satikšanās – ar mērķi dot iespēju apmeklētājam pašam atrast līdzības, ietekmes un atšķirības. Lai arī Rīgas jūgendstils nenoliedzami ir savdabīgs, tā iezīmes cieši saistītas ar citu zemju norisēm. Ekspozīcija rada priekšstatu par jūgendstila spilgtākajām izpausmēm Eiropā, vizualizējot tās caur glezniecību, grafiku, tēlniecību un dekoratīvi lietišķo mākslu. Tā vēstī par šī stila saknēm, sākotni un briedumu, ļaujot skaidrāk izprast Latvijas versijas īpatnību, kas tiek parādīta salīdzinājumā ar izcilāko jūgendstila metropoļu – Parīzes, Londonas, Briseles – un citu rosīgāko Eiropas pilsētu sniegumu.
No jūgendstila laika mūs šķir vien nedaudz vairāk kā gadsimts, un pieejamā materiāla apjoms ir grandiozs, tāpēc šī izstāde ir tikai neliels rakurss no plaša kopuma. Tajā līdz ar Latvijas pienesumu sevišķi akcentētas valstis un iedvesmas avoti, kas palīdzējuši stilam tapt un attīstīties mūsu reģionā. Tas ir stāsts par Franciju un japānismu, Luī Mažorela (Louis Majorelle), Ektora Gimāra (Hector Guimard) un Emila Galē (Émile Gallé) izsmalcinātajām trauku, mēbeļu un arhitektūras detaļu formām, Beļģiju un Kongo stilu, florālajiem motīviem Viljama Morisa (William Morris) un Voltera Kreina (Walter Crane) rakstos Lielbritānijā, Faberžē greznību Krievijā, kā arī par jūgendstila perioda mākslu Vācijā, Austrijā, Čehijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Šveicē.
Eksponētie darbi savas estētiskās vērtības nav zaudējuši arī modernajā pasaulē, ar elegantām formām sajūsminot prasīgo šodienas skatītāju. Pat vēl vairāk – izstāde ir mēģinājums attīrīt spēles laukumu no sentimentalitātes, neoromantiskiem pārspīlējumiem, jūtelības, atgriežoties pirmsākuma stāstā par dabas formu harmoniju, plastiskumu un sintēzi savienojumā ar funkcionalitāti. No skarbām, vienkāršotām ģeometrisko formu un apjomu kompozīcijām līdz vijīgiem augu motīviem, kas nojauc jebkuru simetriju – tas viss ir jūgendstils.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Mākslas muzejs Rīgas birža izsaka pateicību par izcilo sadarbību izstādes un kataloga sagatavošanā, kā arī par īpašo atsaucību darbu atlasē Orsē muzejam Parīzē, Viktorijas un Alberta muzejam Londonā, Seinsberija Vizuālās mākslas centram Noridžā, Karaliskajam mākslas un vēstures muzejam Briselē, Pompidū centram – Nacionālajam modernās mākslas muzejam Parīzē, Mikolaja Konstantīna Čurļoņa Nacionālajam mākslas muzejam Kauņā, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, Rakstniecības un mūzikas muzejam, Raiņa un Aspazijas memoriālajam muzejam, Rīgas Jūgendstila centram, Viktoram Astaņinam, Belēviču ģimenei, Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai Rīgā.