Mākslas zinātnieces, kuratores Ivonnas Veihertes veidotajā izstādē būs aplūkojami Borisa Lurjē (Boris Lurie), viņa domubiedru Sema Gudmena (Sam Goodman), Stenlija Fišera (Stanley Fisher) un daudzu citu mākslinieku darbi.
Kopīgo NO!art aktivitāšu laikā no 1959. līdz 1964. gadam ar to bija saistīti arī tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā Elans Keprovs (Allan Kaprow, 1927–2006), Jajoi Kusama (Yayoi Kusama, 1929), Žans Žaks Lebels (Jean Jacques Lebel, 1936), Mišela Stjuarte (Michelle Stuart, 1938), Erro (1932), Volfs Fostels (Wolf Vostell, 1932–1998) un citi.
“NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!” Šis teikums tika publicēts Borisa Lurjes izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā (Gallery: Gertrude Stein) Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta NO!art kustībai, kas formējās 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.
“Izstāde Boriss Lurje un NO!art turpina vienu no Mākslas muzejam Rīgas birža tik svarīgajiem virzieniem – iepazīstināt skatītājus ar 20. Gadsimta mākslas vēsturei, šajā gadījumā – ar tik spilgtu un neparastu kontrkultūras parādību kā NO!art kustība. Sociāli un politiski aktīvie sava ceļa gājēji, kā Boriss Lurje, Sems Gudmens, Stenlijs Fišers, Ņujorkas kultūras dzīvē tiek atpazīti kā nepiekāpīgie opozicionāri, kuriem NO!art gars un 1960. Gadu sākuma izstādes ir kļuvušas par impulsiem radošiem meklējumiem mūža garumā,” stāst Mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja Daiga Upeniece.
“Šajā izstādē akcentēts laika posms no 1959. Līdz 1964. Gadam, jo tas ir laiks, kad NO!art aktivitātes aizsākās, notika grupas pamatsastāvā un bija visjaudīgākās. Vēlāk NO!art ideja aizvien vēl bija dzīva, tomēr daži tās atbalstītāji bija vai nu uzsākuši individuālu karjeru, apsīkuši vai miruši. Tieši Boriss Lurje konsekventi popularizējis NO!art pasaulē un tiek saistīts ar to. Šīs izstādes tēma ir gan Ņujorkas 60.gadu mākslas dzīve, andergraunds un NO!art, gan tādas lielās vēsturiskās traģēdijas kā ebreji un holokausts,” atzīmē izstādes kuratore Ivonna Veiherte.
Izstādes Boriss Lurje un NO!art norise Rīgā ir svarīga, jo Lurje ir īpaši ar to saistīts. No 1925. Gada līdz II pasaules karam Lurjes ģimene dzīvoja Rīgā. Viņš apmeklēja vācu ģimnāziju un prata latviešu valodu. Atgriešanās Rīgā notika 1975. gadā, un visas atmiņas, tikšanās un savas emocijas mākslinieks aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu In Riga, kas tapa vairāku gadu gaitā pēc Latvijas apmeklējuma.
Izstādes radošā komanda: kuratore Ivonna Veiherte, izstādes dizaina autore Anna Heinrihsone, izstādes projekta vadītāji Vita Birzaka un Rafaels Fostels (Rafael Vostell).