Žans Nuvels uzsver, ka vērienīgais muzeja komplekss veidots, ievērojot Abū Dabī ģeogrāfiskās īpašības, kā arī identitātes un kultūras unikalitāti. Projekts Louvre Abu Dhabi īstenots, pamatojoties uz 2007. gadā noslēgto Francijas un Abū Dabī valdības vienošanos. Muzeja atklāšanā novembra sākumā piedalījās Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Abū Dabī, kas ir Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) otra lielākā pilsēta (pēc Dubaijas) un valsts galvaspilsēta, uzskata Luvru par savas kultūras stratēģijas svarīgāko pieturvietu – tā piesaistīs tūristus, apliecinās emirāta gatavību investēt izglītībā un kultūrā, kā arī palīdzēs mazināt ģeopolitisko spriedzi Tuvo Austrumu reģionā. Abū Dabī vēlas prezentēt sevi pasaulē kā tolerantu mūsdienīgu megapoli, un jaunais muzejs ir "tilts starp civilizācijām".
Par tiesībām vairāk nekā 30 gadu izmantot nosaukumu "Luvra" AAE Francijai samaksās 400 miljonu eiro; kopumā par Francijas muzeju ekspertu pakalpojumiem (ekspertīze, konsultācijas, mākslas darbu noma) tiks samaksāti 974 miljoni eiro. Uz Abū Dabī atceļojuši 300 darbu no septiņpadsmit Francijas muzeju un institūciju kolekcijām. To vidū ir Leonardo da Vinči, Vinsenta van Goga, Kloda Monē, Eduāra Manē, Anrī Matisa gleznas, Rodēna skulptūras, marmora skulptūras no Versaļas un citi šedevri. Modernās un laikmetīgās mākslas sadaļā var aplūkot Pīta Mondriāna, Marka Rotko, Džeksona Poloka un Aja Veiveja darbus.
Piecpadsmit tuvākajos gados franču speciālisti turpinās konsultēt savus arābu kolēģus, kādus darbus iegādāties jaunā muzeja krājumam, un palīdzēs organizēt izstādes. Sākotnēji Francijā skanēja daudz protestu pret valsts labāko muzeju iesaisti šajā iniciatīvā, kurā visu nosakot "politika un nauda", taču pamazām tie norima. Piedalīšanās projektā stiprina arī Francijas pozīcijas Tuvajos Austrumos.
Abū Dabī Luvra veidota kā "universāls muzejs XXI gadsimta skatītājiem", tas stāsta par cilvēces, dažādu kultūru un reliģiju vēsturi un attīstību gadsimtu garumā. "Muzeja saknes ir vietējā kultūrā. Konteksts man ir ļoti svarīgs," apgalvo franču arhitektūras meistars Žans Nuvels. "Arhitektūra eksistē caur funkciju, kas ir piesaistīta konkrētai situācijai un vietai. Labs muzejs pilnībā pieder tās valsts kultūrai, kurā tas radīts. Šīs lietas nevar mainīt, nevar pārcelt no vienas vietas uz citu. Liela daļa arhitektūras projektu mūsdienās tiek bīdīta pa pasauli, viens projekts aizstāj citu. Šis nav tas gadījums," saka Žans Nuvels.
Muzeja komplekss, kas atrodas pie lagūnas, sastāv no 55 baltiem "klučiem", kas izskatās pēc cukura gabaliem un ir paslēpti zem milzīga kupola. Tas viss atgādina ciematu tuksnesī, ar ielām un laukumiem, kā arī arābu vecpilsētu un grieķu agoru. "Šī ir vieta, kurā cilvēki absolūta rāmuma apstākļos var satikties un runāt par dzīvi un mākslu," skaidro Žans Nuvels. "Muzeja radīšana ir tik svarīga, jo tas veicina apziņas evolūciju un palīdz nodot zināšanas nākamajām paaudzēm," piebilst arhitekts.
Informācija: www.louvreabudhabi.ae