Māksliniekam vienmēr ir paticis teātris (gan skatuviskais, gan dzīves). Interese par teātra vēsturi, dažādu tautu folkloru, deju un ģērbšanās tradīcijām atspoguļojas arī glezniecībā.
Šis pēc latviešu tradīcijām ir masku laiks, kad var doties ķekatās. Mākslinieka darbos itin bieži ir gleznotas cilvēku sejas gan ar maskām, gan bez tām. Jo arī ikdienā tiek uzvilktas maskas, tomēr tās neaizsedz katra personisko būtību. Arī lelles ir svētku atribūtika. Tās izsmej ļaunumu, un uz sevi un citiem ļauj paskatīties no malas.
Gleznotājs aicina doties ķekatās, lai jauno gadu var sagaidīt jaunā tērpā un jaunām svaigām domām.