Kā šodien žurnālistiem stāstīja Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars, kad festivāls tika sākts, nevienam no komandas pat nevarēja ienākt prātā, ka tas nokļūs līdz desmit gadiem. "Laulībā kritiskais ir septiņi gadi. Mums jau ir desmit gadi, bet galu vēl neredzam. Lai arī katru gadu pēc festivāla sanākam kopā un secinām, ka vairs nav ideju, ziemas laikā idejas sabirst un mēs jau atkal sākam darbu pie jaunās festivāla programmas," sacīja Žagars.
Tajā festivālu blīvumā, kas ir Latvijā, Cēsu Mākslas festivāls ir iezīmējis savu vietu. Festivāls parāda, ka labas idejas vienmēr atrod atbalstītājus naudas izteiksmē. Desmit gadus festivālam jau ir stabili partneri un pilsēta. Ja vēl pēc pirmā festivāla bija sajūta, ka tas varētu notikt arī citā pilsētā, tad tagad ir skaidrs, ka festivāls var notikt tikai Cēsīs, jo nav labākas vietas, kur tam notikt, akcentēja festivāla direktors.
Par šīs vasaras festivāla vienojošo vadmotīvu izvēlēta tēma Ainava. Festivālā varēs baudīt mākslas izstādi Laikmetīgā ainava, noskatīties atlasītas pasaules kino filmas un spilgtākās Latvijas teātru izrādes. Bez tam būs arī bagātīga muzikālā programma, kur būs iepazīšanās arī ar jauniem mūziķiem un iespēja noskatīties Džordža Gēršvina operas Porgijs un Besa koncertiestudējumu Cēsu pils parka estrādē.
Vizuālās mākslas sadaļa festivālā ir viena no dominantēm šajā festivālā. Vizuālās mākslas programmas galvenā kuratore Daiga Rudzāte informēja, ka šogad pēdējo reizi festivāla izstāde būs skatāma Alus brūzī, jo pilsētā jāatrod jaunas telpas, kas varētu kļūt tikpat skaistas kā koncertzāle. Alus brūzī notiks laikmetīgās mākslas izstāde Laikmetīgā ainava, kurā būs skatāmi desmit jaundarbi, kurus radījuši mākslinieki vai mākslinieku grupas. Līdztekus Latvijas mākslinieku darbiem izstādē būs skatāms arī ASV mākslinieka Džeimsa Benninga darbs.
"Desmit lielformāta laikmetīgās mākslas paraugi nav bieža parādība Latvijas vizuālajā ainā," akcentēja Rudzāte, mudinot festivālā apmeklēt laikmetīgās mākslas izstādi, kurā ar saviem darbiem piedalās Kristiāna Dimitere, Ieva Epnere un Kristaps Epners, kā arī Romāns Korovins, Sarmīte Māliņa, Kristaps Kalns un citi.
Savukārt festivāla atbalstītāji SEB banka Cēsu Izstāžu namā piedāvās aplūkot Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu SEB stipendijas glezniecībā laureātu darbu izstādi Nākotnes retrospekcija, vēstīja SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. Šai izstādei atlasīti vairāk nekā 30 darbi, kurus radījuši talantīgi un aizrautīgi jaunie mākslinieki - Neonilla Medvedeva, Atis Jākobsons, Zane Tuča, Laimdota Steķe, Klāvs Loris, Madara Neikena, Zīle Ziemele.
Festivāla muzikālo programmu veidojusi mūzikas programmas autore un vadītāja Indra Lūkina kopā ar Arturu Maskatu. Lūkina piebilda, ka katrā festivālā paliek aizvien grūtāk izvēlēties interesantāko mākslinieku un koncertu, ar kuru pārsteigt festivāla apmeklētājus, jo izcilību klasiskajā mūzikā Latvijā ir ļoti daudz.
Festivāla koncerti notiks koncertzālē Cēsis, Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, Cēsu Pils parka estrādē, un pirmo reizi koncerts notiks arī Cēsu puķu tirgū. "Cēsīs ir dažādas atšķirīgas vietas, kur parādīt visdažādākos mūzikas žanrus un virzienus. Cēsu Pils parka estrāde ir kā radīta operas iestudējumiem, tādēļ tur tiks rādīts koncertiestudējums Porgijs un Besa. Latvijā pilnā apjomā šis darbs vēl nekad nav rādīts," skaidroja Lūkina.
Viņa informēja, ka diriģents Andris Poga Bostonā strādājis pie šī darba oriģinālversijas iestudēšanas. Sadarbībā ar Pogu Latvijas koncertiestudējumam apstiprināti četri ārvalstu solisti, kuri pēc komponista Gēršvina vēlmes būs melnādaini. Pārējās lomās piedalīsies latviešu mākslinieki.
Mūsdienu mūzikas koncertu Cēsu puķu tirgū sniegs ģitārists Matīs Čudars un Latvijas Radio kora grupa, savukārt festivāla atklāšanas koncertā koncertzālē Cēsis jaunais un daudzsološais čellists Kristaps Bergs kopā ar DD orķestri un diriģentu Jāni Liepiņu atskaņos Pētera Vaska Otro čellkoncertu Klātbūtne, kas Latvijā līdz šim izskanējis tikai vienu reizi. Cēsu Svētā Jāņa baznīcā būs kora Latvija un Sakrālās mūzikas svētki, bet koncertzālē Cēsīs izskanēs pianista Georgija Osokina solokoncerts.
Kino programmu festivāla šoreiz veidojis kino pētnieks un režisors Jānis Putniņš. Viņa veidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam, savukārt teātra programma Grand Prix uz Cēsīm vedīs četras Latvijas profesionālo teātru un vienu nevalstiskā teātra izrādi. Festivālā būs skatāma Liepājas teātra izrāde Portreti. Vilki un avis, Nacionālā teātra izrādes Asins kāzas, Zēns un Ak, tētīt, Dailes teātra izrāde Iespējamā tikšanās un Ģertrūdes ielas teātra iestudējums Melnā sperma.
Žagars vēstīja, ka izrādes atlasījusi teātra kritiķe Silvija Radzobe. Ņemot vērā pagājušā gada lielo interesi, arī šogad pirms izrādēm skatītājiem tiks piedāvāta iespēja apmeklēt Radzobes lekcijas. Šovasar festivālā teātra kritiķe lasīs četras lekcijas.
LMT viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule piebilda, ka LMT mobilā televīzija Straume nodrošinās divu izrāžu tiešraides, cerot, ka tas ļaus festivāla atmosfēru notvert tūkstošiem skatītāju. 12.augustā tiešraidē būs skatāma izrāde Zēns, bet 14.augustā - izrāde Ak, tētīt.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V) piebilda, ka desmit aizvadītie gadi aizritējuši ļoti ātri. Pēc viņa teiktā, Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle Cēsis ir radījuši multiplo efektu, proti, investori pilsētā būvē viesnīcas un kafejnīcas. "Gadā, kad sākām koncertzāles būvniecību, bikses mazliet drebēja, jo domājām, kā būs. Tagad redzam, ka risks ir attaisnojies," sacīja Rozenbergs, uzsverot, ka Cēsis ir ekselence kultūrā un tūrismā Latvijā.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) piebilda, ka festivālam katru reizi ir liela atbildība, domājot, kādas jaunas idejas piedāvāt un ar ko pārsteigt festivāla apmeklētājus. Viņasprāt, festivālam ir raksturīga radošā drosme.
Biļetes uz Cēsu Mākslas festivāla pasākumiem var iegādāties Biļešu paradīzē un pasākuma norises vietās. Ar festivāla programmu var iepazīties festivāla mājaslapā www.cesufestivals.lv.