Jāņa Straupes personālizstāde Ne-lietas izgaismo neseno laikposmu Latvijas dizaina vēsturē, piedāvājot skatītājiem iepazīt vienu no visnepieradinātākajiem autoriem, kurš vēl padomju režīma strikto stilistisko nodalījumu vides ietvaros centās strādāt starpdisciplināri, pierādot, ka koktēlniecība jeb koks kā izejmateriāls spēj būt pārsteidzošs un mūsdienīgs. Jānis Straupe turpina aktīvi darboties eksperimentālajā dizainā un mākslā un līdz ar jauno ilgtspējas paradigmu ir kļuvis īpaši aktuāls šodienas kontekstā.
"Visu procesa laiku no idejas līdz realizācijai pavadu nepārtrauktās šaubās, ko vēl varētu uzlabot. Savas sajūtas esmu izpaudis dažādos it kā savstarpēji nesaistītos objektos, un tomēr dīvainā kārtā tie veido vienu veselumu. Jaunāko darbu izstādē vēlējos radīt nedaudz ačgārnu iespaidu – kā Alisē Brīnumzemē, jo ikviena lieta satur sevī arī pretstatu, kas piešķir jēgu. Viss atrodas pastāvīgā kustībā un miera stāvoklis ir iluzors," stāsta mākslinieks Jānis Straupe.
Jāņa Straupes darbiem raksturīgie pretstati un paradoksi atspoguļojas šajā izstādē – piemēram, darbs Pašizolācijas krēsls (2019) tapis kā ironisks komentārs – cietoksnis cilvēka iekšējai pasaulei. Lielizmēra skulptūra Svārsts (2022) vedina domāt par mūsdienu pasaules trauslumu, savukārt Skorpions ir simboliskas kāpnes, kas mēdz aizvest neceļos. Tāpat autors veidojis biogrāfiskas atsauces – piemēram, darbam Balerīna (2021) iedvesmu guvis, gatavojot Kārļa Johansona darbu maketus Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pēc rekonstrukcijas, bet lodveida objektā Acs (2020) izmantots fragments no Straupes 1992. gada personālizstādes un simbolizē viņa skolotāja Jāņa Poļaka aci.
"Jānis Straupe savā daiļradē spēj apvienot apbrīnojamu amatniecības kvalitāti ar kompleksi inovatīvu radošo domāšanu, transformējot Latvijas amatniecības un dizaina praksē tik populāro un tradicionālo kokmateriālu oriģinālā, vēl neredzētā veidā. Varētu teikt, ka mākslinieks strādā robežjoslā starp tēlniecību un konceptuālo dizainu. Izstādē Ne-lietas apmeklētājs nesastaps funkcionālus dizaina priekšmetus – tās mērķis ir paplašināt iztēles un domas horizontus, rosināt paskatīties uz pasauli un lietām mums apkārt no cita redzes leņķa – kritiski, ironiski un romantiski," uzsver kuratore Inese Baranovska.
Jānis Straupe (1962) mākslā ienāca 80. gadu vidū – laikā, kad tā saucamo "lietišķo" disciplīnu pārstāvji sāka atkāpties no lietojamības un dekoratīvisma diktāta un vairāk reflektēt par "tīrās mākslas" virsuzdevumiem. Mākslinieks absolvēja vienu no tobrīd prestižākajām Latvijas mākslas skolām – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Koktēlniecības nodaļu. Pēc skolas Jānis Straupe sava skolotāja, izcilā meistara koktēlnieka Jāņa Poļaka vadībā pilnveidoja amata prasmes kombinātā Māksla, kur tapa vērienīgi pasūtījumi sabiedriskajiem interjeriem. Vēlāk viņš nodibināja savu galdniecības uzņēmumu (1998), tomēr, līdztekus funkcionāliem dizaina risinājumiem un pasūtījuma darbiem, mākslinieku vienmēr ir aizrāvuši radošie eksperimenti un konceptuāls izteiksmes veids.
Ja agrīnajos darbos, kas tapuši 20. gadsimta 80. un 90. gados, vērojama postmodernisma ietekme un atsauces uz autoram tuvo sirreālismu, tad gadiem ritot Jānis Straupe spējis atbrīvoties no liekā literārā uzslāņojuma. Viņa izteiksme kļūst lakoniskāka un precīzāka kā funkcionālos izstrādājumos, tā mākslas darbos, kuru tehniskā perfekcija un estētika tuva latviešu nacionālajai ziemeļnieku mentalitātei. Jāņa Straupes kompozīcijas var klasificēt kā unikālo dizainu, kas mūsdienās visbiežāk pamatoti tiek iekļauts "kritiskā dizaina" (critical design) kategorijā.
Jānis Straupe Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) jau ir organizējis iespaidīgas personālizstādes (Jānis Straupe. Koks (1992), Insekti (2004), Mezozojs (2008), Funkcionālais neprāts (2013)), kā arī piedalījies vairākās nozīmīgās tematiskajās koktēlnieku grupu izstādēs (Durvis, Gulta, Skapis, Galds). Autora darbi atrodas DMDM kolekcijā un ir apskatāmi jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā Dizaina process. 2019. gadā starptautiskā mākslas fonda Michelangelo Foundation eksperti iekļāva Jāni Straupi projektā Homo Faber. Kopš iniciatīvas pirmsākumiem (2016) dizainers aktīvi sadarbojas ar Starptautisko dizaina vasaras skolu MAD Design un tās vadītāju Rihardu Funtu, lasa lekcijas un dalās pieredzē, apmācot jaunos talantus.
Pēdējos gados tapušos Jāņa Straupes darbus raksturo formas tīrība un dinamika – masīvkoka skulptūras izceļ materialitāti, bet reizē tiecas pārvarēt gravitācijas spēku, radīt viegluma ilūziju un grāciju (kompozīcijas Savērptais galds (1992), Balanss (Balerīna) (2021), Skrienošie krēsli (2021) u.c.). Jānis Straupe aizvien turpina eksperimentēt, meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un piesaista komplicētus tehniskos risinājumus, radot arī īpašas kinētiskas kompozīcijas (Svārsts (2022)).