Latvijas Dizaina padomes sēdē notika diskusija par Dizaina nozares stratēģiju 2014.-2020. gadam, kas ir izstrādāta, sadarbojoties nozares profesionāļiem, ņemot vērā ministrijā topošās kultūrpolitikas vadlīnijas Radošā Latvija 2014.-2020.gadam. Latvijas Dizaina padomē tika nolemts nākamajā darba sanāksmē, kas notiks 2013. gada 1. jūlijā, turpināt detalizēti apspriest Dizaina stratēģijas projektu.
Par Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta Dizaina informācijas centra vadītāja Daina Vītoliņa. Padomes sastāvu ir apstiprinājusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un tajā darbojas dizaina attīstībā ieinteresēto institūciju un organizāciju pārstāvji, tostarp Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs Andrejs Broks, Dizaina informācijas centra vadītāja Daina Vītoliņa, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas asociētā profesore Barbara Ābele, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova, Banku augstskolas studiju programmas Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās direktore, Latvijas modes palātas valdes priekšsēdētāja Dita Danosa. Padomes darbā piedalās arī pārstāvji no Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas, Valsts kultūrkapitāla fonda, kā arī eksperti no uzņēmējdarbības vides.
Latvijas Dizaina padome koordinēs nozares profesionāļu un valsts institūciju sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar dizaina nozares attīstību un kvalitatīvas kultūrvides veidošanu Latvijā. Latvijas Dizaina padome izveidota saskaņā ar KM darbības prioritāti, kas nosaka Latvijas kultūras un radošo industriju sektora izaugsmes veicināšanu. Viens no svarīgiem mērķiem ir dizaina kā atsevišķas radošo industriju nozares ilgtspējīga attīstība un dizaina kā ekonomikas izaugsmi veicinoša instrumenta izmantošana tautsaimniecībā. Dizains ir nozīmīgs instruments konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību izveidē, indivīdu un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī kultūras identitātes un valsts tēla veidošanā.