Izstāde pievēršas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīvam, kas ne vien uzkrāj un sakārto nozīmīgu informāciju, bet arī veido savdabīgu vietas vēsturi, tagadni un nākotni. Tā būs skatāma līdz 27. martam.
Izstādē arhīvs tiks skatīts kā tuvplānā, tā arī plašākā kontekstā. Arhīva tuvplāns aplūkos un interpretēs atsevišķus tā elementus - dokumentētās izstādes, notikumus un personības. Arhīvā atrodamās liecības kļūs par pamatu stāstu veidošanai, atklājot jaunas sakarības starp nesenās pagātnes notikumiem un izjaucot arhīva mapēs valdošo kārtību. Plašākais tvērums, savukārt, sniegs ieskatu mākslinieku darbos, kas veido un apskata arhīvus, atsedzot būtiskus jautājumus par vēstures faktu konstruēšanu, kā arī kultūras, politikas un ideoloģijas attiecībām konkrētos pagātnes posmos un šobrīd. Centrāli izstādes kontekstā būs pēcpadomju un postkoloniālā jēdzieni kā nozīmīgi mūsdienu situācijas sapratnes rīki gan vietējā, gan globālā mērogā.
Izstādē aicināti piedalīties latviešu un ārvalstu mākslinieki - Babak Afrassiabi un Nasrin Tabatabai, Alberto Baraya, Jānis Borgs un Laura Feldberga, Ivars Drulle, Aiga Dzalbe un Kristaps Epners, Maryam Jafri, Viktorija Eksta, Inga Erdmane, Kristaps Grundšteins un Līga Lindenbauma, Žilvinas Landzbergas, Taus Makhacheva, Haralds Matulis un Ieva Saulīte, Agnieszka Polska, Laura Prikule, Mammu un Passi Rauhala, Tanel Rander, Traģisko pētījumu centrs (Kaspars Groševs, Ainārs Kamoliņš, Daiga Kažociņa), Raden Saleh un Jevgeni Zolotko.
Izstādi papildinās izglītības programma Lielā lupa, kas veidota izmantojot LLMC arhīvā atrodamās liecības par Latvijas laikmetīgās mākslas norisēm. Tās mērķis ir interesantā veidā iepazīstināt bērnus un jauniešus gan ar laikmetīgās mākslas valodu, gan ar Latvijas mākslas un kultūras vēsturi.
5. februārī izstādes ietvaros notiks mākslinieka Ehsan Fardjadniya prezentācija Neredzamā vēsture, kas balstīta uz Nīderlandes televīzijas arhīva materiāliem par imigrācijas politiku Nīderlandē 60. un 70. gados. Savukārt 23. martā risināsies simpozijs ar lekcijām un diskusijām, kas aplūkos arhīva potenciālu kultūras, zināšanu uzkrāšanas un vēstures interpretācijas procesā. Simpozija dalībnieki piedāvās atšķirīgus skatījumus, kas balstīti laikmetīgās mākslas un izstāžu arhīvu veidošanā un pētniecībā.
LLMC arhīvā tiek uzkrāta un papildināta informācija par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem, sākot ar 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām. LLMC arhīva pirmsākumi meklējami 90.gadu sākumā, kad Latvijā līdzīgi citām postsociālisma valstīm Austrumeiropā un Centrāleiropā tika nodibināts Sorosa Mūsdienu mākslas centrs - Rīga (SMMC - Rīga), kas atbalstīja laikmetīgās mākslas norises un to dokumentēšanu. 2000. gadā SMMC - Rīga pārtrauca darbību un tika izveidota neatkarīga organizācija - Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kas pārmantoja gan SMMC - Rīga arhīvu un tajā uzkratās liecības, gan arī turpina aktīvu izstāžu veidošanas darbību. Šobrīd arhīva materiāli ir daļēji digitalizēti un tiek izmantoti pētniecībā, kas īstenojas gan izstādēs, gan publikācijās.