Federa ainavu izstāde. Piebremzēt un ieelpot

Ar vērienīgu Jūlija Federa retrospekciju mākslas muzejā Rīgas Birža un apgādā Neputns iznākušo fundamentālo monogrāfiju Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atzīmē ievērojamā glezniecības klasiķa, ainavista Jūlija Federa 175. gadskārtu.

Piestāv Biržai

Tad, kad pirms vairākiem gadiem ar nolūku cienīgi atzīmēt klasiķa jubileju tika iecerēta šī izstāde, Latvijas Nacionālā muzeja darbiniekiem nebija zināms, kas šajā laikā notiks ar muzeju. "Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka, kas gadu desmitiem ir bijusi Jūlija Federa darbu mājvieta, šobrīd atrodas rekonstrukcijā. Man ir patiess prieks, ka pirms diviem gadiem darbu uzsāka mākslas muzejs Rīgas Birža. Līdz ar to ir adekvāta zāle, kas ļauj eksponēt Jūlija Federa darbus un parādīt tos viņa 175. gadskārtā. Ja šādas zāles nebūtu, mēs, visticamāk, Federa darbus Rīgā nerādītu," kontekstu iezīmē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Arī izstādes kuratore Aija Brasliņa uzskata, ka, nonākot Rīgas Biržas zālē, izstādes rīkotāji ieguvuši iespēju Jūlija Federa darbus parādīt vērienīgāk.

Izstādē ir eksponēti 72 darbi. Pārsvarā no LNMM kolekcijas, bet skatāmi darbi arī no Tukuma, Aizkraukles un privātkolekcijām. Akadēmiskās glezniecības meistara mantojums atklājas plašā diapazonā no episki monumentālām panorāmām līdz intīmiem, fragmentāriem studijveida darbiem. Jūlija Federa darbi ir izkaisīti ne tikai Krievijā, Ukrainā, bet arī Eiropā un, iespējams, citur pasaulē. Diemžēl, nesastopoties ar pietiekamu atsaucību, piemēram, Tretjakova galerijā esošo Federa gleznu nav izdevies iekļaut ekspozīcijā.

Bez liekvārdīgām anekdotēm

Koknesē dzimušais gleznotājs XIX gadsimta vidū apguva profesionālo izglītību Pēterburgas Mākslas akadēmijā, specializējoties ainavas žanrā, pēc tam pilnveidoja meistarību Diseldorfas Mākslas akadēmijas profesora baltvācieša Eižena Dikera darbnīcā un smēlās iespaidus, apceļojot Eiropu - Vāciju, Norvēģiju un Šveici. Sākotnēji darbojies kā zīmēšanas skolotājs un fotogrāfs Jelgavā, kopš 1876. gada mākslinieks lielāko dzīves daļu aizvadīja ārpus Latvijas - Ukrainā un Krievijā. Feders, kurš bija arī sešu bērnu tēvs, regulāri brauca uz Latviju vasaras atpūtā un gleznoja vietējās dabas motīvus.

"Savā domāšanā, dziļākajā būtībā Feders paliek latvietis. Man tas likās pārsteidzoši, jo akadēmiskā skola ir pietiekami internacionāla," uzsver Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Kristīne Ogle, viena no monogrāfijas pētniecēm. "Federa latviskums ir jūtams, vai viņš glezno Ukrainas sauli vai kādas Krievijas sādžas nostūrus, viņš paliek latvietis, gan ar savu apcerīgumu, gan labas gaumes robežām," raksturo mākslas zinātniece. Viņa izpētījusi, ka Feders savās gleznās nekad neiekļauj anekdotiskus motīvus, kas eksistē, piemēram, Ukrainas kolēģu darbos. "Tas pats strauts, iebridušas skaistules, kuras ciema džigiti cenšas noķert. Vai apkārt klīst liellopi. Liekvārdīgas, anekdotiskas epizodes Federam nav svarīgas. Ja citi autori mēģina uzsvērt eksotiskās kvalitātes - cipreses, koši zilas debesis -, Feders vienmēr ir piezemēts. Ļoti liels, izteiksmīgs mākslas spēks, pat ja iztiek bez visādiem spožumiem." Šī izstāde, Kristīnes Ogles skatījumā, ir atbilde uz to, ko mums šodien dod Federa reālisms un "kāpēc tas nav kaut kas pliks un garlaicīgs".

Izstāde ir LNMM kolektīva kopdarbs. Īpašu paldies Aija Brasliņa saka restauratoriem. Federa darbi gan sadzeltējušās lakas, gan daudzo pārgleznojumu dēļ ir sarežģīti restaurējami. Skatītājiem sagatavota intriga, ļaujot ieskatīties izstādes tapšanas procesā. LNMM Ārzemju departamenta stājglezniecības restauratore, meistare Dita Murziņa soli pa solim iepazīstina ar gleznas Dīķis (1890) restaurācijas gaitu.

Ziemeļu romantiķis