"Tautas" partijas rokāde ar ministriem ir brīnums -- veterinārārsts Vinets Veldre nu ir kļuvis par aizsardzības ministru, bet Atis Slakteris ir pārkvalificējies par finanšu speciālistu. Un rozīnīti visam procesam uzlika savdabīgais Saeimas deputāts Kabanovs, kurš nobalsoja par valdību tāpēc, ka viņam Godmanis patīk kā "dīdžejs". Kāpēc ne? Dīdžejs ir tikpat labs amats šīs bandas pārvaldīšanai, kā fiziķis, arī tādas kvalifikācijas mūsu jaunajam premjerministram kādreiz ir bijušas.
Nu, redzēsim. Jāatzīst, ka Godmaņa runa Saeimā īpaši neiepriecināja. Viņa šodien presē minētā "atvainošanās" bija par 17 gadus seniem notikumiem, un te nu bija manāma visnotaļ specifiska liekulības piegarša. Es tomēr gribēju dzirdēt atvainošanos par to, ko valdošā kliķe ir sastrādājusi pēdējā gada laikā. No otras puses, saprotu arī Godmaņa vaimanāšanu par to, cik ļoti viņš sevi šo gadu laikā ir upurējis. Cilvēks kā nekā pēc 17 gadiem joprojām uztur visumā labu reputāciju, nu tai būs ļoti konkrēts gals. Tagad I. Godmanis ir pirmā persona valdībā, kurā joprojām ir ministri, kuriem likums nenozīmē pilnīgi neko, tā ir valdība, kurai joprojām galvenais uzdevums ir pasargāt savus sponsorus un finansētājus. Neticu, ka šis grupējums nostrādās līdz pat 2010. gadam. Radikālais popularitātes sabrukums diez vai tiks novērsts jaunajā gadā, kad vismaz pirmos sešos mēnešos paredzama inflācijas tālāka pieaugšana, bet pēc tam jau sāksies pašvaldību vēlēšanu sezona, kurā partijām būs jācenšas celt sevi saulītē vienlaikus nomelnojot visas pārējās. Atliek likt cerības uz to, ka Godmanis tomēr atceras, kā intereses viņš it kā pārstāv -- ne Stendzenieka, ne "Jaunās paaudzes" sektas, bet sabiedrības intereses.
***
Tikmēr kādreizējais valdības ministrs Gundars Bērziņš acīmredzot ir nolēmis, ja jau reiz ir kļuvis par privātpersonu, nu viņš var runāt visu, kas tik nāk prātiņā. Šodien Atkarīgajā Rīta Avīzē ir turpinājums milzonīgi garai intervijai, kuru veic Atkarīgās Rīta Avīzes visspožākais spīdeklis laikraksta īpašnieku interešu bīdīšanā Uldrums Rozenblats, viņš ir absolūts eksperts tādu ļaužu piemeklēšanā, kuri ir gatavi atbalstīt Atkarīgās sen izstrādātos štampus. Jāsaka, esmu priecīgs, ka nekad neesmu sevī jutis Zatleriskas šaubas par to, kas es īsti tāds esmu, bet gadījumā, ja man tādas būtu, tad es G. Bērziņam varētu būt pateicīgs par skaidrības ieviešanu. Es, lūk, esmu ārvalstu spiegs. "Daudzi ārzemju latvieši vienmēr ir sadarbojušies ar savu mītņu zemju specdienestiem," tā klārē G. Bērziņš. "Šobrīd lielākā daļa šo cilvēku atrodas šeit. Viņi tieši un netieši tiek iesaistīti šo ārvalstu specdienstu interešu realizēšanā." Un vēl trakāk, liels bars šo špionu strādā parlamentā: "Saeimā aptuveni 10% deputātu sēž ar divām pasēm." Ak, tā gan. Uldis Grava un Krišjānis Kariņš. Viens un divi (Vaira Paegle no dubultpilsonības attiecās, kad 1999. gadā kandidēja uz prezidenta amatu). Divi no 100 gluži 10 procenti nesanāk. Un tā, Bērziņa kungs, jau ir vienkārši tukša muldēšana.
Jauku visiem dienu!