Negaidot jūnija sākumu, kad Rīgā sāksies Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennnāle (RIBOCA), jau ik pa brīdim notiek publiskie pasākumi, kas pievērš uzmanību biennālē uzaicinātajiem māksliniekiem un viņu aktualizētajām problēmām. Tuvākais notikums interesentus gaida jau 26. aprīlī, kad ar lekciju par lieliskajām neveiksmēm uzstāsies nīderlandiešu mākslinieks, dizainers un kurators Ēriks Keselss.
Biennāles publisko pasākumu programmas veidotājas Zane Zajančkauska un Ilze Kalnbērziņa-Prā (apvienība Kolektīvs) uzreiz precizē, ka viņu rīkoto notikumu sarakstā ir ne tikai lekcijas, bet arī meistarklases, darbnīcas un citas aktivitātes. Vairāki pasākumi tiks rīkoti sadarbībā ar citām Latvijas kultūras institūcijām.
Mācīties protestēt
Daudzi no māksliniekiem, kuru darbi būs redzami biennāles ekspozīcijā, ir arī pētnieki, un ar viņu meklējumiem un secinājumiem iespējams iepazīties lekcijās, kas jau ir sākušās un turpināsies līdz biennāles beigām. Taču tas nebūt nav viss. "Biennāle ar savu izstādes saturu atved daudzus tematus, no kuriem daļa ir jau pazīstami, bet daļa mūsu publikai arī pilnīgi jauni, un mūsu uzdevums ir to visu iesakņot Rīgā. Mēs mēģinām veidot saiknes ar institūcijām un aktīvistiem, meklējot saskarsmes punktus," stāsta Z. Zajančkauska. Oktobrī plānots arī simpozijs ar starptautiski pazīstamu lektoru piedalīšanos, rosinot citādi skatīties uz pagātni un tagadni no teorētiska un pat politiska skatpunkta.
Viena no biennāles māksliniecēm – Petra Bauere no Zviedrijas – veidos tikšanās telpu ar feministisku ievirzi. Tas rosinājis augustā rīkot aktīvistu forumu. Rīgā pēdējā desmitgadē ir notikušas vairākas protesta akcijas, bet to dalībniekiem reizēm šķiet, ka rīdzinieki tikai mācās protestēt un īsti ērti vēl nejūtas. "Atceros vienu no pirmajiem protestiem pret Krievijas rīcību Ukrainā, kas notika pie Krievijas vēstniecības, mēs tur sanācām, secinājām, ka lielākā daļa esam pazīstami, un draudzīgi aprunājāmies, bet bija ļoti konkrēta sajūta, ka kaut kā trūkst. Mēs veidosim forumu, kurā aicināsim aktīvistus dalīties ar savām metodēm un pieaicināsim arī kādu dramaturgu vai režisoru," iecerē dalās Z. Zajančkauska.
Vienā no iecerētajām darbnīcām igauņu tekstilmāksliniece Sandra Kosorotova sadarbosies ar senioru rokdarbnieku grupu, kopā veidojot projektu. "Sandra parādīs, kā viņa integrē dažādas ziņas un viedokļus savos darbos, un savukārt rokdarbnieki viņai mācīs, kā viņi strādā," stāsta I. Kalnbērziņa-Prā. Projekta tēma ir Cita sāpe, mudinot savos darbos iekļaut ne tikai savus, bet arī citu cilvēku pārdzīvojumus. Savukārt bulgāru mākslinieks Nedko Solakovs, kurš ar lekciju uzstāsies maijā, savu biennāles darbu veidos pa ceļam no Sofijas uz Rīgu.
Perfekcija nav labs sākumpunkts, lai radītu jaunas idejas
Cik labi ir salaist dēlī
Nīderlandiešu mākslinieks Ēriks Keselss, kurš šonedēļ Rīgā lekcijā stāstīs par lieliskajām neveiksmēm un vadīs meistarklasi Kā visu salaist dēlī, zināmās aprindās tiek uzskatīts par īstu zvaigzni. Mākslinieks uzskata, ka neveiksmes iedvesmo jaunradei: "Mēs dzīvojam laikmetā, kurā lielākā daļa darbarīku, ko izmantojam, ir gandrīz tuvu ideālam. Pat mūsu datori, telefoni, aplikācijas un navigācijas sistēmas pieļauj kļūdas. Perfekcija nav labs sākumpunkts, lai radītu jaunas idejas, tādēļ dažkārt ir labi apzināti kļūdīties un no tā rast jaunus risinājumus. Sabiedrība mums māca izvairīties no kļūdām, bet radošiem un novatoriskiem cilvēkiem tās ir nepieciešamas." Mākslinieks arī izdevis grāmatu Failed it!, kas veltīta neveiksmēm un kļūmēm. Ē. Keselss izdevis vairāk nekā 50 grāmatu, kurās viņš izmanto citu cilvēku, bieži vien amatieru, uzņemtus attēlus, ar savu atlasi un attēlu kombinācijām tiem piešķirot jaunu nozīmi. Viņš ir arī alternatīvā, fotogrāfijai veltītā žurnāla Useful Photography redaktors. Rīgas Starptautiskajai laikmetīgās mākslas biennālei Ē. Keselss rada divus jaunus darbus – viens no tiem būs veltīts Baltijas ceļam, bet otrs darbs būs fotogrāfiska intervence Zooloģijas muzeja kolekcijā bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Z. Zajančkauska stāsta, ka Ē. Keselss ir pazīstams arī reklāmistu aprindās, un viņa aģentūras veidotās reklāmas ir pazīstamas ar netradicionāliem risinājumiem.
Sāka savlaicīgi
Līdz šim jau notikušas četras lekcijas, un šo ciklu atklāja ASV mākslinieks Marks Dions, kuru interesē cilvēka priekšstati par dabu. Berlīnē dzīvojoša dāņu māksliniece Stīne Marī Jakobsena strādās ar interesantu projektu, kurā kopā ar krievu un latviešu bērniem mēģinās radīt jaunu valodu, un viņa par šo ieceri stāstīja lekcijā, tāpat Rīgā uzstājusies jau minētā Petra Bauere. Pavisam nesen Rīgā viesojās māksliniece un ķīmiķe Sisela Tolāsa, kuras lekcija par ožu notika netipiskā vietā – LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, tādējādi paplašinot arī auditoriju, jo klausītājos bijis krietns skaits LU studentu, kas parasti biennāles lekcijas neapmeklē, un vairāki interesējušies, kādi pasākumi vēl notiks. "Daudzi mākslinieki, kurus aicina biennāles kuratore Katarina Grega, mēdz strādāt ar plašai sabiedrībai būtiskām tēmām, un arī mums ir svarīgi piesaistīt plašāku publiku," uzsver Z. Zajančkauska. I. Kalnbērziņa-Prā piebilst, ka S. Tolāsas iecerēs ir izveidot darbnīcu bērniem, uzskatot, ka par šo tēmu vislabāk runāt agrā jaunībā, mācot, ka smaržas nemēdz būt labas vai sliktas.
"Ja ikdienā nav saskarsmes ar mākslas vidi, iespējams, sarunas ar māksliniekiem rosinās ieskatīties darbos un turpināt interesēties par biennāli. Šajā mākslinieku sarakstā katrs var atrast ko tādu, kas ir interesanti," atzīst I. Kalnbērziņa-Prā. Plānots, ka dažas no lekcijām varētu pārvērsties arī dialogos.
Seko līdzi aktuālajam arī notikumam veltītajā Diena.lv sadaļā!