Tas, kā mēs izvēlamies sēdēt, un tas, uz kā mēs izvēlamies sēdēt, daudz ko pasaka par mums pašiem: mūsu vērtībām, mūsu gaumi, to, kas mums dārgs, – ir sacījis Skotijā dzimušais arhitekts un rakstnieks profesors Vitolds Ribčiņskis, kura teiktais citēts Starptautiskās dizaina vasaras skolas MAD šī gada tēmas Krēsla filosofija pieteikumā. Tas nevilšus atsauc atmiņā Ukrainas pirmās lēdijas Olenas Zelenskas fotogrāfiju uz žurnāla Vogue vāka, kas izraisīja pretrunīgas reakcijas vilni tieši viņas pozas dēļ – leģendārās fotogrāfes Enijas Lībovicas uzņēmumā Ukrainas pirmā lēdija ir redzama, sēžot uz kāpnēm ar plati saliktām kājām un ar elkoņiem atbalstoties uz ceļgaliem. Šī poza gan saņēma kritiku kā nesievišķīga vai pārāk vīrišķīga, gan guva atbalstu no daudzām sievietēm, kas atkārtoja to savās fotogrāfijās un publicēja tās sociālajos tīklos ar uzrakstu #sitlikeagirl, iestājoties pret iesīkstējušiem stereotipiem, ka meitenes tā nesēž.
Tas, uz kā sēdēt, bija galvenais pārdomu temats šī gada vasaras skolas MAD sešpadsmit studentiem un četriem pasniedzējiem no dažādām valstīm. No 18. līdz 28. augustam viņi bija pulcējušies Līgatnē, Vienkoču parkā, lai izkoptu savus radošos talantus un galarezultātā radītu funkcionālus krēslus. Tie būs aplūkojami izstādē Kokamatniecības muzejā Vienkoču parkā līdz 28. oktobrim.
Četras komandas
Starptautiskā dizaina vasaras skola MAD darbojas kopš 2016. gada. Tā ir dizainera Riharda Funta dibināta desmit dienu intensīva neformālās izglītības programma mākslas un dizaina studentiem un profesionāļiem. Viņš to radījis, iedvesmojoties no Melnā kalna koledžas/Black Mountain College, kas pastāvēja no 1933. līdz 1957. gadam. MAD apvieno kopīgam darbam dizainerus, māksliniekus, amatniekus un zinātniekus – cilvēkus, kuri diez vai satiktos citos apstākļos. Iepriekš vasaras skola notika Siguldā, bet šoreiz pēc divu gadu piespiedu pauzes kovidpandēmijas dēļ tā pārcēlusies uz Līgatnes upes krastu. Šogad organizatori aicināja studentus un viņu pasniedzējus pārsteigt ar savu koncepciju un iedvesmot ar jaunām krēslu formām. Dalībnieki tika sadalīti četrās komandās, lai no ierobežota materiāla daudzuma īstenotu projektus neierastā tehnikā. Pirms tam viņi vietējo meistaru un amatnieku Riharda Vidziska, Kaspara Zvirbuļa, Jāņa Straupes, Sērena Ūlmana un Egīla Zvejnieka vadībā apguva kalēja, kokgriezēja un bērza tāss pīšanas prasmes. "Desmit dienās studenti un pasniedzēji apguva zaļā jeb svaigi griezta koka apstrādi un krēslu veidošanu, izmantojot tikai rokas instrumentus un īpašus savienojumus," skaidro izglītības programmas pārstāve Klinta Harju, ar kuru satiekamies īsi pirms komandu projektu prezentācijām.
Vasaras skolas dalībniekiem bija unikāla iespēja izmantot ne tikai pašu izkaltos darbarīkus, bet arī Vienkoču parka muzeja kolekcijas eksponātus – ar kāju darbināmu virpu un citus tradicionālos kokamatniecības instrumentus. "Pret šiem instrumentiem ir jāizturas ļoti uzmanīgi, un studenti to ļoti ātri iemācījās – ja pret kaltu izturas nevērīgi, tas kļūst neass un ar to vairs nevar strādāt," stāsta kurators Andris Brinkmanis, kurš līdzās filosofam Aināram Kamoliņam un dizaina teorētiķei Karinai Visonovai bija šī gada izglītības programmas lektors.
Krāpšanās tiek pieļauta
Vienkoču parka klēts priekšā ir eksponēts pasniedzējas dizaineres Marijas Brūnas (Dānija) kopā ar studentiem īstenotais projekts Kopuzņēmums, kurā radītie krēsli pieļauj dažādas interpretācijas. "Projekta svarīgākais instruments ir koka vāle (āmurs) – izmantojot šo rīku, katru objektu ir iespējams izjaukt, pārveidot un izveidot dažādas konfigurācijas," norāda komanda. Vienā no darbiem šī koka vāle ir kļuvusi pat par vienu no krēsla kājām.
Izstādes apmeklējumu var turpināt iekštelpās. Pasniedzējs dizainers Dimitri Bēlers (Šveice) kopā ar studentiem vasaras skolas uzdevuma izpildi ir padarījis par spēli. "Mēs vienojāmies par dažādiem pamata noteikumiem, kurus visi piekrita ievērot. Tie bija saistīti ar darbnīcu, materiāliem un instrumentiem," atklāj komanda. Tie bija astoņi noteikumi, no kuriem pēdējais paredzēja: cheating might be allowed (krāpšanās var tikt pieļauta). Pēc tam komandas dalībnieki ir noteikuši papildu parametrus un ļāvušies nejaušībai ar metamā kauliņa palīdzību. "Apzināti izvēlējāmies dažādus kritērijus – dažus konkrētus, dažus subjektīva rakstura un dažus pretrunīgus –, kas palīdzētu mums izstrādāt gala darbu, pārvēršot ierobežojumus projektēšanas iespējās," skaidro Dimitri Bēlers. Metiet kauliņus, spēlējiet spēli un radiet savu krēslu! – mudina viņa vadītā komanda.
Pasniedzējs dizainers Lūkass Māsens (Nīderlande) kopā ar studentiem pievērsās tradicionālās amatniecības un moderno tehnoloģiju krustpunktu izpētei. "Mēs izstrādājām krēslu ar 3D drukātiem plastmasas savienojumiem un bērza zaļkoksni, saglabājot redzamu atšķirību starp šiem diviem materiāliem un vienlaikus nojaucot robežas starp dabisko un mākslīgo," savu darbu raksturo komanda. Savukārt ceturtā grupa pasniedzēja dizainera Paula Heinena (Nīderlande) vadībā izstrādāja krēslus, kuru vienojošais motīvs bija koka liekšana un tās dažādās metodes. "Liekšana ir jauns sēdēšanas veids," atzīst komanda, kas liekšanas procesā ir izmantojusi gan tvaiku, gan lazdu zaļās koksnes dabisko elastību. Tās radītie krēsli ir aplūkojami gan Vienkoču parka klētī, gan arī tā teritorijā, kurā tie ierakstās neparasti organiski – it īpaši Veronikas Grecas veidotais šūpuļkrēsls ar klūgām, kas ietriecas debesīs.
Atvadas no sēdētāja
Darbus izstādei ir radījuši arī vietējie meistari un amatnieki, kuri studentiem vasaras skolā nodeva savas zināšanas. To vidū ir arī pazīstamā koktēlnieka Jāņa Straupes asprātīgais darbs Krēsls atpūtā – kad krēsls ir atvadījies no pēdējā sēdētāja, tas sakrusto kājas un ļaujas pelnītai atpūtai. "Viņi tā ieurbās darbā, ka nepamanīja ne pusdienu atvešanu, ne dienas beigšanos," par studentu darbošanos stāsta Jānis Straupe, kurš arī pats ir iemācījies kaut ko jaunu un iedvesmojies no kopējās atmosfēras. Maize jau izcepusies! – saka Andris Brinkmanis īsi pirms izstādes atklāšanas. Šajās dienās vasaras skolas dalībnieki ir izmantojuši ne tikai Vienkoču parka klētī pieejamos darbarīkus, bet arī tā teritorijā esošo āra maizes krāsni.
Šogad Starptautiskā dizaina vasaras skola MAD ir sākusi sadarbību ar organizāciju Michelangelo Foundation (Šveice), kas savā darbībā tiecas stiprināt komunikāciju starp amatniecību un dizainu. Tās vasaras skolu tīklā ir apvienojušās sešas vasaras skolas no Austrijas, Francijas, Marokas, Portugāles Spānijas un Latvijas, kas piedāvā iespēju jaunajiem dizaineriem un amatniekiem piedalīties intensīvos kursos, lai uzzinātu par kādu amatniecības aspektu ārpus viņu kompetences jomas, un mudina īstenot savu potenciālu un paplašināt redzesloku. "Katru otro gadu Michelangelo Foundation Venēcijā rīko izstāžu sēriju Homo Faber Event – plānots, ka aiznākamajā gadā tajā būs aplūkojami arī labākie šajās vasaras skolās tapušie darbi," par Vienkoču parkā radīto krēslu iespējamo likteni stāsta Klinta Harju.
Izstāde
Krēsla filosofija
Kokamatniecības muzejā Vienkoču parkā Līgatnē līdz 28.X