Kim? laikmetīgās mākslas centrā būs aplūkojamas divas izstādes

lv pastāstīja kim? laikmetīgās mākslas centra informācijas koordinatore Katrīna Teivāne.A. Zelča personālizstādes Nav tā, kurš ir. Tā vārds ir zināms objekti radīti, domājot par melu tēmu un to varbūtējo dabu. Nesniedzot risinājumus un nedomājot par formulām, mākslinieks, veidojot dažādu formu divdabju fantomus, meklē savienojuma vietu, kas satur kopā melus un realitāti. Mākslas eksperts Jānis Borgs, domājot par senāku notikumu, A. Zelča personālizstādi Bēgšanas mēģinājums, norāda, ka „Armanda Zelča darbos varam rast mūsdienu konceptuālisma un instalāciju mākslas skaistās, pat poētiskās saplūdes un paralēlismus ar 20. gadsimta pirmās puses avangarda klasiku - dadaistiem, metafiziķiem un sirreālistiem.”A. Zelčs (1978) ir studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un Berlīnes Mākslas universitātes (UdK) Eksperimentālo mediju nodaļā. Mākslinieka darbības joma galvenokārt ir saistīta ar objektiem un to raksturo interese par cilvēka uztveres un spēju robežām. A. Zelčs laikmetīgās mākslas izstādēs Latvijā un Eiropā piedalās kopš 2007. gada. 2009. gadā kim? bija skatāma mākslinieka personālizstāde Bēgšanas mēģinājums. Izstādē Pēc sociālistu statujām Rīgā satiekas mākslinieki no bijušajām Austrumu bloka valstīm, katrs radot savu darbu par un ap kādu pilsētu - Tallinu, Rīgu, Poznaņu, Viļņu un Tbilisi. Izstāde ir veidota pievēršot īpašu uzmanību Rīgas kontekstam un kim? apkārtnei - Centrāltirgus un Maskavas priekšpilsētas vēsturiski blīvā šarma ieskautajam Spīķeru kvartālam.Kā norāda izstādes veidotāji, šis rajons savā dažādībā ir izstādei vispiemērotākā vieta, kur diskutēt par attīstības tendencēm un pārskatīt mākslas attieksmi pret nesenajām izmaiņām bijušās Austrumeiropas pilsētvidē 20 gadus pēc mūra sabrukšanas un heroisko pieminekļu aizvākšanas no centrālajiem skvēriem un ielu stūriem. Gan no plānotāju, gan lietotāju viedokļa publiskajā telpā ir notikušas daudz radikālas pārmaiņas. Privatizācija, noslāņošanās, pilsētu izplešanās būtu atslēgas vārdi, kas raksturo postsociālistu pilsētu attīstību, kā arī skaidro izmaiņas urbānajā dzīvesstilā un uzvedības modeļos publiskajā vidē, stāsta izstādes rīkotāji. kim? izstādē Pēc sociālistu statujām būs skatāmi video, fotogrāfijas, instalācijas un zīmējumi, kuru autori ir šī gada Cēsu mākslas festivāla dalībniece Flo Kasearu (Kasearu, Tallina), mākslinieki Pauls Kuimets (Kuimet, Tallina), Francišeks Orlovskis (Orłowski, Poznaņa), Sofija Tabatadze (Tabatadze, Berlīne/Tbilisi) un Vita Cāmane (Zaman, Berlīne/Ņujorka).Izstādi papildina katalogs, kas iepazīstina ar tās dalībniekiem un piedāvā tekstus, kurus rakstījuši gan mākslinieki, gan vēstures kontekstu pārzinoši mākslas teorētiķi. Tie ir ievadvārdi un mākslas darbu analīzes, ko pavada iztēles klejojumi postsociālisma pilsētās. Autoru vidū ir izstādes Pēc sociālistu statujām kuratore Raela Artela, kurators Romualds Demidenko (Demidenko, Varšava), mākslas zinātniece Maija Rudovska, kim? vadītāja Zane Onckule un mākslinieki Francišeks Orlovskis un Pauls Kuimets. Katalogs kalpos arī kā izstādes karte, un tas būs pieejams par ziedojumu.Šī ir otrā pietura igauņu kuratores Raelas Artelas (Artel, Pērnava) veidotā cikla _Tava perifērija ir mans centrs _ceļojumā. Pirmā izstāde projektu sērijā Lost In Transition notika Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā Tallinā šī gada vasarā. Tajā bija skatāmi arī fotogrāfa Arņa Balčus darbi. Savukārt trešā izstāde ciklā jau novembrī notiks Bjalistokā, Polijā ar mākslinieka Kaspara Podnieka piedalīšanos.