Grāmatā ir apkopotas visas muzeja rīcībā esošās 297 viņa uzņemtās fotogrāfijas un 79 zīmējumi, akvareļi un eļļas gleznojumi, publicēti raksti par Jāņa Krēsliņa biogrāfiju un daiļradi. Visi šie darbi ir tapuši 1894. un 1895. gadā, kad viņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados, kuru mērķis bija savākt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei. "Ar šo izstādi latvieši sevi pieteica kā nāciju, un tā cēla tautas pašapziņu, par ko liecina lielais apmeklētāju skaits, kā dēļ izstādi pagarināja par divām nedēļām," rakstā Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas kā latviešu tautas portrets atzīmē Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles docente Inta Pujāte.
Savā publikācijā autore uzsver, ka viņa attēli ir ne tikai vērtīgs etnogrāfiskais materiāls, bet tiem arī ierādāma noteikta vieta Latvijas fotogrāfijas vēsturē. "Jāņa Krēsliņa sniegumu fotogrāfijā var salīdzināt ar Ežēna Atžē veikumu, lai arī atšķirīgi ir objekti, ko tie fiksēja, un dažāda ir attēlu izpildījuma kvalitāte," Inta Pujāte velk paralēles starp latviešu un franču meistaru, dokumentālās fotogrāfijas pionieri, kurš savos darbos iemūžinājis Parīzes un tās apkārtnes skatus, kā arī ainas ar dažādu profesiju pārstāvjiem.
Jāņa Krēsliņa radītajās fotogrāfijās ir redzami Latvijas lauku iedzīvotāji dažādos apģērbos. "Ekspedīciju laikā īpaši meklēja senus un novadiem raksturīgus tradicionālos apģērbus, kas no iepriekšējām paaudzēm vai no īpašnieku jaunības dienām glabājās pūra lādēs un tīnēs," rakstā Jāņa Krēsliņa zīmējumi - avots latviešu tradicionālās kultūras izpētē atklāj Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijas galvenā glabātāja Sanita Stinkule.