Rīcības plānu prezentēja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna, paskaidrojot, ka «Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.–2020. g.» izstrādāts, jo Rīgas dome ir parakstījusi «Pilsētas mēru paktu» un šāda rīcības plāna izstrāde atbilst pakta noteikumiem. Rīcības plāna mērķis ir līdz 2020. gadam vismaz par 20% samazināt CO2 emisijas. To plānots panākt uzlabojot energoefektivitāti un palielinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Sociāldemokrāti secina, ka renovācijas intensitāte atkarīga no Rīgas domes vadības un deputātu politiskās gribas, kas ir vienīgais kavējošais faktors, lai ieviestu tādus realizācijas instrumentus kā Rotācijas fonds, kas jau veiksmīgi darbojas Lietuvā un Igaunijā, un energoservisa kompāniju (ESKO, PEKO) pakalpojumi.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Jānis Dinevičs, komentējot rīcības plānu, uzsver: «Rīgas pilsētā ir iespējams būtiski samazināt enerģijas patēriņu, intensīvi siltinot tās dzīvojamā fonda mājas, kas kopējā energobilancē rada lielākos zaudējumus. Esmu pārliecināts, ka līdz 2020. gadam Rīgā nepieciešams nosiltināt vismaz 6000 daudzdzīvokļu mājas».
Sociāldemokrāti aicina Rīgas domes vadību izrādīt politisko gribu un sniegt atbalstu dzīvojamo māju renovācijai, pieņemot attiecīgus saistošos noteikumus. Pirmkārt, līdzfinansējuma iedalīšanu energoauditu veikšanai laika periodā, kad šādu līdzfinansējumu nenodrošina citi finansēšanas avoti. Otrkārt, zemes (īpašuma) nodokļu atlaižu piemērošanu renovētajām daudzdzīvokļu mājām uz kredīta atmaksas laiku. Treškārt, maznodrošināto dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējuma maksājuma segšanu no pašvaldības sociālajiem fondiem laika periodā, kad dzīvokļa īpašniekam ir piešķirts maznodrošinātās personas statuss.
Turklāt dzīvojamo ēku siltināšanas procesa stimulēšanas pasākumi daudz aktīvāk jāuzņemas Ekonomikas ministrijai, kuras atbildībā ir nodoti Eiropas Savienības finanšu resursi šo mērķu realizēšanai. Tas attiecas ne tikai uz Rīgas pilsētu, bet uz dzīvojamo fondu visā Latvijā.