Līdz ar balvas par mūža ieguldījumu saņēmējiem tika paziņoti arī balvas nominanti citās nominācijās. Nominācijā Gada jaunais mākslinieks izvirzīta dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone, klarnetists Artūrs Perts un ģitāriste Ella Zīriņa.
Flautists Andis Klučnieks, multiinstrumentāliste Ieva Nīmane un akordeonists Artūrs Noviks balvai izvirzīti nominācijā "Par izcilu darbu ansamblī".
Par Gada jaundarba balvu cīnīsies Aleksandrs Avramecs ar darbu Iridescence, kas piedzīvoja pirmatskaņojumu festivālā Latvijas Jaunās mūzikas dienas 7.maijā kamerorķestra Sinfonia Concertante un diriģenta Andra Vecumnieka izpildījumā, Riharda Dubras Krustaceļa vīzijas ar pirmatskaņojumu 17.martā Reiņa Zariņa izpildījumā, kā arī Marinas Gribinčikas koncerts flautai un orķestrim Silentium, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 20.aprīlī Reiņa Lapas, Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) un diriģenta Tadeuša Voicehovska izpildījumā.
Nominācijā Par izcilu sniegumu džezā izvirzīts sitaminstrumentālists Ivars Arutjunjans, saksofonists Kārlis Auziņš un saksofonists Toms Rudzinskis.
Nominācijā Gada koncerts tiek vērtēts Reiņa Zariņa, LSO un Vecumnieka programma Sinfonia E. Jautājums bez atbildes 17.februārī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars, Vinetas Sareikas, Amihaja Grosa, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Jērga Vidmaņa programma Mocarts. Mocarts. Mocarts 1.novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kā arī Elīnas Bukšas un Aurēlijas Šimkus koncerts 2.novembrī Melngalvju nama Svētku zālē.
Savukārt dziedātāja Gunta Gelgote, pianists Zariņš un dziedātājs Rihards Mačanovskis izvirzīti balvai Par izcilu sniegumu gada garumā.
Arī Gada uzvedumam izvirzīti trīs nominanti. Tā ir muzikālā cirka izrāde Nevaru ciest, ka viņi ēd tik skaļi Liepājas koncertzālē Lielais dzintars ar Krista Auznieka, Platona Buravicka, Lindas Leimanes un Santas Ratnieces mūziku, mākslinieciskais vadītājs Julians Sēters, Astora Pjacollas operita Marija no Buenosairesas koncertzālē Cēsis, muzikālais vadītājs Daniils Bulajevs, kā arī Žaka Ofenbaha opera Hofmaņa stāsti Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Aiks Karapetjans.
Kultūras ministrija (KM) informē, ka balvu pasniegšanas ceremonija notiks 23. februārī plkst. 15 Liepājas koncertzālē Lielais dzintars.
"Lielā Mūzikas balva ir nemainīga vērtība Latvijas mūzikas pasaulē. Balvas nominantus raksturo ne vien tiekšanās pēc izcilības, bet arī neatlaidīgs, pacietīgs darbs, lai līdz šiem panākumiem nonāktu," norāda kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Viņa priecājas ne tikai par nominantiem, bet arī pieņemto lēmumu par ceremonijas norisi Lielajā dzintarā, jo kultūras notikumiem ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas reģionā.
Lielās mūzikas balvas 2024 žūrijā strādāja žūrijas priekšsēdētāja, muzikoloģe, mākslas doktore Ilze Šarkovska-Liepiņa, muzikoloģe, Latvijas Radio 3 Klasika žurnāliste Ilze Medne, muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja Iveta Grunde, mūzikas žurnāliste, Latvijas Radio 3 Klasika programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas atbildīgā redaktore Anete Ašmane-Vilsone, muzikologs, žurnālists, publicists Armands Znotiņš, muzikoloģe, diriģente Kristiāna Vaickovska un mūzikas žurnālists, publicists, saksofonists Mikus Solovejs.
Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. Balvu organizē VSIA Latvijas koncerti sadarbībā ar KM.