Mākslas muzeja rekonstrukciju vairs necer pabeigt līdz 2014. gada beigām

martam nebūs iespējams izsludināt būvdarbu iepirkumu.Šā iemesla dēļ ir apdraudēta muzeja rekonstrukcijai atvēlētās Eiropas Savienības naudas apguve 1,2 miljonu latu apmērā, jo iepirkuma izsludināšana līdz 1. martam bija viens no priekšnoteikumiem, lai saņemtu ES līdzfinansējumu.Tādēļ Rīgas dome lūgs Kultūras ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) pagarināt iepirkuma izsludināšanas termiņu par mēnesi – līdz 2. aprīlim – un cer uz abu institūciju pretimnākšanu.CFLA pārstāve Sanda Bergmane-Behmane aģentūrai BNS pastāstīja, ka CFLA izvērtējusi domes vēstuli un nolēmusi atbalstīt termiņa pagarināšanu, tomēr galīgais lēmums par to būs jāpieņem par konkrētā ES projekta aktivitāti atbildīgajai institūcijai – Kultūras ministrijai (KM). "Mēs sūtīsim vēstuli ministrijai ar savu rekomendāciju pagarināt termiņu un norādi, ka rūpīgi sekosim līdzi projektam, bet galīgo lēmumu pieņems Kultūras ministrija," teica Bergmane-Behmane. KM viedokli aģentūrai BNS pagaidām nav izdevies uzzināt."Mums nav iebildumu pret Processoffice profesionālo sniegumu, runa ir par koordinācijas trūkumu," sacīja arhitekts Jānis Dripe, kas vadīja muzeja rekonstrukcijas metu konkursa komisiju. Viņš uzsvēra, ka Processoffice ir uzvarējis godīgā starptautiskā konkursā un RD joprojām uzskata, ka tā ir bijusi pareizā izvēle, tomēr jaunos arhitektus iegāzis pieredzes trūkums.LNMM direktore Māra Lāce atzina, ka, ņemot vērā rekonstrukcijas projekta sarežģītības pakāpi, var saprast arhitektu pārrēķināšanos ar savām spējām izstrādāt tehnisko projektu gada laikā, kā to paredz līgums. Tomēr esot žēl, ka tā ir noticis, lai gan visu gadu nemitīgi ir atgādināts, cik svarīgi ir iekļauties termiņos.Projekta autori uzsvēruši, ka nevēlas šajā nozīmīgajā projektā atstāt kaut ko neizdarītu, taču termiņa pārkāpšana izmaksās dārgi – saskaņā ar līgumu soda sankcijas ir 700 latu dienā. Burovs lēsa, ka Processoffice kopējie zaudējumi būs vismaz 15 tūkstoši latu."Jaunie puiši tagad zaudēs ļoti daudz naudas, bet par katru mācību ir jāmaksā," norādīja Lāce.Lietuviešu arhitekti, kuriem janvāra sākumā jau tika iedots termiņa pagarinājums, līdz 21. februārim tā arī nespēja iesniegt Rīgas domē pabeigtu tehnisko projektu, taču ceturtdien, tiekoties ar RD vadību, apgalvojuši, ka tas ir apmēram 85% gatavībā. Tiesa, nekādus konkrētus pierādījumus tam pasūtītājs pagaidām nav saņēmis. Burovs arī minēja, ka viņam nav simtprocentīgas pārliecības, ka ar divām nedēļām būs pietiekami, lai lietuvieši projektu pabeigtu. Tomēr RD pagaidām nepieļauj domu, ka būvniecības iepirkuma izsludināšana varētu aizkavēties arī ilgāk par 2. aprīli.Aizkavēšanās saistīta arī ar Processoffice sadarbību ar apakšuzņēmējiem, no kuriem vairāki ir arī no Latvijas. Sava daļa vainas esot jāuzņemas Latvijas institūcijām par birokrātiskajām procedūrām. "Būvvalde un dažādas saskaņojošās iestādes varētu strādāt īsākos termiņos," pastāstīja Dripe, vienlaikus atgādinot Processoffice teikto, ka Lietuvā šī birokrātija esot vēl smagnējāka.Arhitekti sola, ka LNMM rekonstrukcija tiks pabeigta triju gadu laikā, tomēr tas nozīmē, ka uz 2014. gadu, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, muzeju vēl apjozīs sastatnes. Burovs gan cer, ka izdosies līdz 2014. gadam izbūvēt ieplānoto muzeja apakšzemes apjomu Esplanādes pusē, sakārtot apkārtni un pēc iespējas samazināt būvlaukumu, lai Rīgas viesus neierobežotu lieli būvdarbi, bet žogs būtu vairs tikai ap muzeja ēku."Ceram, ka varēsim uzdāvināt šo ēku uz Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā 2015. gada pirmajā pusē," piebilda Dripe.Konkursā par LNMM ēkas restaurāciju pērn uzvarēja Lietuvas arhitektu birojs Processoffice. Rekonstrukcijas darbu būvprojekta izstrāde izmaksājusi 700 tūkstošus latu.Mākslas muzeja ēkas atjaunošanai piesaistīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi 1,2 miljonu latu apmērā, kurus paredzēts izlietot ēkas jumta restaurācijai, kā arī logu un durvju nomaiņai un restaurācijai. Rekonstrukcijas un piebūves darbu ietvaros LNMM ēku plānots papildināt ar 3,2 tūkstošus kvadrātmetru plašu pazemes piebūvi, kas sastāvēs no diviem līmeņiem, un uz tās atradīsies amfiteātris ar stikla grīdu.LNMM galvenā ēka Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, celta laikā no 1903. līdz 1905. gadam, ēkas arhitekts un muzeja pirmais direktors ir Vilhelms Neimanis. Pašlaik muzejs ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī un ieņem nozīmīgu vietu kultūras vērtību uzkrāšanā, saglabāšanā un popularizēšanā Latvijā un ārvalstīs. Ik gadu muzeju apmeklē 70 līdz 80 tūkstoši cilvēku. Muzejā glabājas vairāk nekā 30 tūkstoši mākslas darbu vienību.