Izstādes iekārtojuma autori ir Anda Ārgale un Jānis Ārgalis. "Tas notika dabiskā veidā. Varētu teikt, ka es viņus abus - Māra Ārgaļa sievu un dēlu, kuri abi ir arhitekti, - paturēju kā ķīlniekus, lai visi kopā gan ciešam, gan svinam uzvaras," stāsta mākslas vēsturniece un kuratore Ieva Kalniņa, kuru pirms diviem gadiem Anda Ārgale uzaicinājusi kļūt par kuratori Māra Ārgaļa (1954-2008) pirmajai pēcnāves izstādei.
Izstādes grafiskā dizaina autors ir Māra Ārgaļa draugs un kolēģis Kirils Šmeļkovs. Šo māksliniekam tuvo cilvēku iesaistīšanās Ievai Kalniņai ir devusi papildu drošības sajūtu. Viņa uzsver, ka Anda Ārgale un Kirils Šmeļkovs ir bijuši klātesoši pirmās un vienīgās Māra Ārgaļa personālizstādes Modeļi sarīkošanā 1978. gadā. "Viņi palīdzēja nobalansēt un nekļūdīties interpretācijās, kur tādas man varēja parādīties nevietā," uzskata kuratore.
Ceļojums pa Piena ceļu sākas ar Māra Ārgaļa studijām. "Ļoti laba proporciju izjūta un modeļa rakstura uztvere," ir rakstīts Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas 11.b klases absolventa raksturojumā. Mācības viņš turpināja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, no kuras izstājās otrajā kursā. Izstādē ir redzamas arī fotogrāfijas un vēstule māksliniekam Valdim Celmam: "Pienācis laiks izvērst diversijas! Ūūūū."
Izstādē ir apskatāms 641 eksponāts. Tajā ir apkopoti materiāli, kas palikuši aiz šī "radošā viesuļa", lai mēģinātu saprast, kas vispār bija Māris Ārgalis un kāda ir viņa vieta latviešu mākslā. Vai kuratorei pašai ir izdevies atrast atbildi uz šiem jautājumiem? "Kopumā - jā! Ģēnijs, kāda otra mums nav! Īpaši zīmējumā!" saka Ieva Kalniņa, kura akcentē viņa vēlmi pēc demokrātiskas, oriģinālas mākslas tautai. Līdzās zīmējumiem viens no izstādes brīnumiem ir grafismu siena - norāda kuratore.
Piena ceļā ir eksponēti Māra Ārgaļa veidotie skaņuplašu vāki tādu pazīstamu mūziķu kā Raimonds Pauls, Aleksandrs Kublinskis, Modo, Eolika u. c. ierakstiem. Viņš ir radījis arī ne mazāk slavenu kinorežisoru filmu plakātus. To vidū ir gan Aloiza Brenča detektīvs Dubultslazds (1985), gan Ivara Selecka dokumentālais darbs Meklēju vīrieti (1983), kurā burts "v" aizstāts ar muskuļu kalnus demonstrējošu roku, kas saliekta elkonī. Savukārt izdevniecībā Vaga klajā laisto grāmatu un mācību materiālu plaukts atklāj vēl vienu Māra Ārgaļa personības šķautni - no 1992. līdz 1996. gadam viņš darbojās kā izdevējs.
Izstādē nepārtraukti tiek atkārtota intervija ar Māri Ārgali, kura balss izlaužas ārpus "videoistabas" sienām. 1994. gada nogalē Kanālā 4 ierakstītajā sarunā savu pievēršanos banku sektoram Māris Ārgalis salīdzina ar visaugstākā līmeņa mākslas darbu, kurā uz spēles ir likta viņa dzīvība: "Tas ir hepenings, kura rezultātā pierādās, vai ir iespējams runāt par Latvijas ekonomisko neatkarību." Māris Ārgalis bija Lainbankas viceprezidents un Tautas bankas prezidents.
Šīm bankām bankrotējot, viņš uz nepilnu gadu tika apcietināts un turēts izmeklēšanas izolatorā. "Varbūt biznesa māksla nebija viņa īstais zirdziņš un tagad viņam atliek laiks sava patiesā - mākslinieka - talanta atveseļošanai," 1995. gada decembrī rakstīja žurnāls Klubs (izstādē var iepazīties ar apcietinājuma perioda zīmējumiem). Piena ceļš noslēdzas ar Finanšu tirgus psihotehnoloģiju projektu, kurš Māra Ārgaļa intereses lokā bija līdz pat 2008. gadam.
Māra Ārgaļa izstāde atvērta līdz 19. aprīlim.