Ja mēs izlasām Latvijas Nacionālās attīstības plāna (vienīgais spēkā esošais vidēja termiņa, ārpus valdības deklarācijas esošs dokuments) 2007.– 2013.gadam, tad uzdevumi jau ir skaidri noformulēti sadaļā "Rīcībspējīgas pašvaldības un reģioni". Un tie ir:
- pabeigt vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, izveidojot darboties spējīgas vietējās pašvaldības – pilsētas un novadus;
- pilnveidot pašvaldību finansēšanas sistēmu;
- īstenot reģionālo reformu, izveidojot ekonomiski attīstīties spējīgus reģionus un reģionālās pašvaldības.
Politiskā puse strīdam ir pavisam vienkārša. Pirmā uzdevuma (vietējo pašvaldību reforma) pretinieki ir atraduši politisko aizstāvi ZZS personā, bet atbalstītāji, kuri pārsvarā ir pilsētu vadītāji, izvēlējušies TP. To apstiprina arī tas, ka arī ZZS esošie un bijušie pilsētu vadītāji reformu atbalsta, bet mūsu vadīto pagastu vadītāju vidū šī nostāja nav viennozīmīga.
Patiesībā ir pietuvojies vietējo pašvaldību reformas noslēgums. Ir izstrādāta un tuvākajā laikā apspriešanai tiks virzīta jauna pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma. Līdz ar to arī varēs tikt uzsāktas diskusijas par reģionālajām pašvaldībām.
Visa tā rezultātā mēs tuvojamies NAP uzstādījumiem – rīcībspējīgas pašvaldības un reģioni. Tas ir pirmais scenārijs.
Problēma ir šī darba izpildes īsais periods, - līdz maijam jāizstrādā visa likumdošanas pakete un jāievieš pilna skaidrība par rajona pašvaldību funkciju, darbības un īpašumu pārmantojamību. Garantējot, ka iedzīvotāji iegūs, nevis radīsies jaunas problēmas. Ministram Zalānam un pārējie atbalstītājiem jākompensē tas, ko eksministram Štokenbergam būtu vajadzējis veikt jau iepriekšējā vasarā. Tā vietā, lai imitētu konfrontāciju ar TP, īstenībā tiek "kaldināta" vara sev jau iecerētā, jaunā veidojumā. Žēl.
Otrais scenārijs ir neīstenot NAP uzstādījumus un reformas kārtējo reizi apstādināt, pakļaujoties daļai sava krēsla zaudējuma izjūtās iestigušo pagastveču un rajona padomju funkcionāru vadītāju spiedienam. Valsts attīstība jau neapstāsies, jo, visu cieņu pašvaldībām un valsts pārvaldei, attīstību vairāk iespaido ekonomiskie faktori. Labāka vai sliktāka pārvaldība var to tikai stimulēt vai bremzēt. Taču tieši šī "bremzēšana" arī ir visu reformu iemesls. Un ne tikai Latvijā. Atbilstoši ekonomiskai attīstībai un pieaugošajām iedzīvotāju prasībām, reformas ir bijušas un notiek visā pasaulē. Un, ja mēs vēlamies spēcīgas pašvaldības, tad diez vai ar to mēs saprotam pašvaldības vadītāju – "psihologu" pakalpojumus, kura vienīgā funkcija ir uzklausīt iedzīvotājus un kopā palamāt sliktos laikus. Un kārtējo slikto valdību. Naudas jau mazā pagastā arī vienmēr būs maz. Attīstības projektus arī neviens klāt nepienes.
Tiesa, ir valstis, kur reformas apstājas. Arī Norvēģijā ir mazas pašvaldības, reforma savulaik tika apstādināta. Iemesls bija gan pašvaldību vadītāju pretestība, gan raizes par turpmākajām darba vietām pašvaldību darbiniekiem. Tika nolemts pagastus saglabāt, veicamās funkcijas vēl samazināt, norādot, ka valsts tādējādi sociāli rūpēsies par saviem pašvaldību darbiniekiem. Jo tā būs lētāk.
Norvēģijas turību reti kurš apšaubīs. Diez vai mēs šobrīd varam to atļauties.