Turpinot iesākot «Sabiedrība citai politikai» (SCP) Eiropas Parlamentam (EP) priekšvēlēšanu programmas iztirzājumu, šodien pastāstīšu par mūsu nostāju trīs augstāk minētajos jautājumos. SCP uzskata patērētāju tiesību aizsardzību par vienu no galvenajiem tirgus attiecību pamatprincipiem, kas aizstāv iedzīvotāju veselības, drošības un ekonomiskās intereses. Eiropā jau izsenis ir ticis organizēts valsts sektora dialogs ar darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem. Taču tirgus bez patērētājiem nevar eksistēt, tādēļ ir jāstiprina arī šī trešā tirgus spēlētāja interešu aizsardzība. Arī Latvijā patērētāju tiesību aizsardzība līdz šim ir palikusi novārtā un tikai līdz ar šo krīzi pamazām rodas izpratne par šī jautājuma aktualitāti.
SCP nevēlas izcelt kādu īpašu jomu, jo uzskata, ka patērētāju tiesības ir jāievēro visās jomās. EP šajā ziņā ir plašas pilnvaras, jo patērētāju tiesību jautājumi ir jāņem vērā visā Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus likumdošanā, kuras pieņemšanā EP ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei. Lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzības kultūras ātrāku nostiprināšanos ES, SCP deputāti arī atbalstīs dažādu dalībvalstu patērētāju tiesības apvienoties un aizstāvēt savas tiesības kolektīvi.
Atildot uz jautājumu, kāpēc Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros SCP ir izcēlusi tieši piensaimniecības nozari, mēs varam paskaidrot : 2008.gada novembrī Padome vienojās par KLP «veselības pārbaudi», lai vēl vairāk pietuvinātu KLP brīvā tirgus mehānismiem. SCP uzskata šajā reformā paredzēto piena tirgus liberalizāciju līdz 2015. gadam par visbūtiskākajām izmaiņām, jo piensaimniecība Latvijā ir viena no galvenajām lauksaimniecības nozarēm. Tās devums kopējā lauksaimniecības preču produkcijas struktūrā ik gadus veido 20-25% un tā ir arī viens no galvenajiem lauksaimniecībā nodarbināto Latvijas iedzīvotāju ienākumu avotiem. Turklāt nevienam nav noslēpums, ka tieši piensaimniecības nozarē pastāv nesaskaņas starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem. Tādēļ SCP piegriezīs īpašu vērību tieši šīs reformas sadaļas īstenošanai, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāk negatīvu iespaidu uz Latvijas piensaimniecību.
Ārpolitikas jautājumi mūsu programmā netiek īpaši izcelti, jo SCP skaidri apzinās, ka Latvijas astoņi EP deputāti nevar nosegt visas jomas. Tas ir prioritāšu jautājums. SCP vēlas likt galveno uzsvaru uz ekonomiskās politikas un nodarbinātības jautājumiem, lai veicinātu taustāmu Latvijas dzīves līmeņa celšanos. Tas pats attiecas uz jautājumiem par solidaritāti. Tas, ka SCP programma paredz solidaritātes principa ievērošanu visās Latvijai svarīgākajās nozarēs nebūt nenozīmē, ka mēs esam pret solidaritātes principa ievērošanu citur. Vienkārši Latvijas ierobežotie resursi prasa koncentrēšanos uz konkrētām prioritātēm. Kā jau minēju, SCP izpratnē tās ir ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība. Tādēļ ārpolitikas kontekstā SCP deputāti veicinās Latvijas uzņēmēju pieeju mūsu tradicionālajiem noieta tirgiem austrumos ES Austrumu partnerības un ES – Krievijas stratēģiskās sadarbības ietvaros, kā arī pieeju citu trešo pasaules valstu tirgiem citu ES divpusējo sadarbības līgumu ietvaros. Turklāt tas ietver ne tikai pieeju noieta tirgiem, bet arī pieeju šo valstu izejvielām. ES sadarbības ietvars paredz arī attiecīgo valstu demokratizācijas veicināšanu, kas viennozīmīgi ir Latvijas interesēs.