Ieva Epnere nominēta par personālizstādi Dzīvo atmiņu jūra kim? laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.)
Nominācijas pamatojums: “Fascinē Ievas Epneres spēja jūtīgi un bez moralizēšanas iedziļināties mūsu visu kolektīvajā pagātnē. Reālu cilvēku atmiņu un sajūtu kolekcionēšanu, ar ko nodarbojās daudzi bijušā Austrumu bloka mākslinieki, viņa spēj “pacelt augstākā līmenī”, nezaudējot laikmeta elpu, realitātes skarbumu, kā arī personisku līdzdalību. Tomēr vispārliecinošāk izskan centrālais video darbs Potom (tulk. no krievu valodas – “vēlāk”), liekot aizdomāties par mūsu šķietami komfortablās un mierpilnās dzīves trauslumu,” izvēli pamato LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.
“Izstādē saliedēti dažādi mākslas veidi – gobelēns, fotogrāfija, instalācija, video darbs, fotogrāfijas, dokumentālais kino, – lai pēc iespējas visaptveroši, emocionāli un reizē objektīvi izteiktu cilvēku pieredzi, dzīvojot PSRS armijas īpaši norobežotajā Kurzemes jūrmalas militārajā teritorijā. Dokumentālajās intervijās caur galveno varoņu stāstiem izskan miera izlīgums ar pagātni. Savukārt video darba Potom samākslotība un atsvešinātība sasaucas ar palikušo armijas cilvēku situāciju Latvijā, kad iepriekšējā režīma atstātā telpa tiek apdzīvota pēc vecajiem principiem un reti kurš spēj atrast tai jaunu nozīmi un pielietojumu, ieslogot palicējus citādībā,” papildina Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.
Jāni Avotiņu ekspertu grupa nominējusi par jaunajiem darbiem personālizstādē Laiktelpas klejotāji Mūkusalas Mākslas salonā (03.02.–11.03.2017.)
Nominācijas pamatojums: “Jāņa Avotiņa atpazīstamā minimālisma estētikā balstīta monohroma vizuālā valoda piesaista ar savu noslēpumaino atmosfēru. Viegli otas pieskārieni, krāsu nomazgājumi, tukšie gleznu foni ar savādu personāžu portretējumiem rada saspringtu atmosfēru. Šīs gleznas vizuāli līdzinās padomju ēras preses attēliem, kas arī ir mākslinieka iedvesmas avots un ir spēcīga kolektīvās atmiņas zīme,” stāsta mākslas zinātniece Inese Riņķe.
“Avotiņš jaunākajos darbos ietur rokraksta konsekvenci, bet arvien vairāk attālinās no gleznas inspirējušo attēlu vēsturiskas konkrētības. Viņa tēli ir vēl daiļāki, glezniecība – izsmalcinātāka nekā iepriekš, reizē saasinot paradoksu, ka pieprasījums pēc skaistuma, noteiktiem gaumes kritērijiem ir kategoriskāks sabiedrībās ar nedemokrātisku režīmu, un tāds saglabājas arī ilgi pēc to beigām,” papildina mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
Guntaru Sietiņu par jaunajiem darbiem izstādē Riņķa kvadratūra LNMM 4. stāva izstāžu zālē (18.03.–30.04.2017.)
Nominācijas pamatojums: “Šī izstāde ir kā apoteoze mūsu gadsimtā izzūdošajai vērībai – spējai saskatīt un novērtēt klasisko grafikas tehniku smalkumu. Gluži kā askētisks mūks ierobežo savu saskarsmi ar ārpasauli arī Guntars Sietiņš neielaiž savās grafikās lapās neko pasaulīgi lieko – ir tikai lode, kvadrāts, apdedzis koks, burti un cipari. Vizuālo askētismu līdzsvaro grafikas tehniku (galvenokārt mecotintas un akvatintas tehnikas ar dažiem novatoriskiem risinājumiem) saprātam netverami perfektais pielietojums,” vērtē Inese Baranovska.
“Sietiņa optiskais iluzionisms rada pilnīgi hermētisku pasaules modeli. Viņa attēlotās lodes, kas atspoguļo noslēgtu telpu 360 grādu leņķī, ieskaitot enigmātiskas spēles ar rakstu zīmēm (spoguļraksts, bezgalības zīmes utt.), rada pilnīgu un reizē klaustrofobisku iespaidu. Trauksmes izjūtu izraisa arī viņa meistarība mecotintas un akvatintas tehniku lietojumā, kuru nav iespējams ne pārspēt, ne vairs tālāk pilnveidot, jo ir sasniegta burvju mākslas robeža,” papildina Vilnis Vējš.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja divpadsmit mākslas notikumus, tai skaitā:
Artura Virtmaņa instalāciju Fucking Times izstādē No laika gala Rīgas Mākslas telpā (03.02.–26.03.2017.);
Kristiāna Brektes personālizstādi Arsenāls LNMM izstāžu zālē Arsenāls (02.12.2016. - 12.02.2017.);
Aijas Zariņas darbus izstādē No laika gala Rīgas Mākslas telpā (03.02.–26.03.2017.);
Rasas Jansones darbu Diēta grupas izstādē Es pieskaros sev LNMM Kupola zālē (09.03.–23.04.2017.);
Kaspara Teodora Bramberga darbu sērija Plūsma izstādē No laika gala Rīgas Mākslas telpā (03.02.–26.03.2017.);
Ingas Melderes personālizstādi Vertex SIC mākslas telpā Helsinkos (18.02.–19.03.2017.);
Diānas Tamanes izstādi Ziņojums: 147 no 494 kim? laikmetīgās mākslas centrā (18.12.2016.–15.01.2017.);
Divas audiovizuālās performances, kas bija iekļautas eksperimentālā kino festivāla Process programmā:
Signes Birkovas, Toma Treiberga, pagrīdes elektroniskās mūzikas apvienības VSKB Šūnu obeliski Kaņepes Kultūras centrā (23.03.2017.);
Ievas Balodes un Jeļenas Glazovas Slavas dziesma Kaņepes Kultūras centrā (23.03.2017.).
No 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kim? laikmetīgās mākslas centra Latvijā programmu direktore Zane Onckule.
Jāpiebilst, ka ir veiktas izmaiņas Purvīša balvas nolikumā, nosakot, ka no 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas teritorijas ietvaros. Balva sākotnēji tika radīta ar mērķi atzīmēt un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi, ceturtā Purvīša balvu 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi Netaisnība, bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu Dziesma.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA Alfor. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības.
mazliet vīlos, bet ne ļoti.