Šo jautājumu skatījām atkārtoti, jo Pašvaldības policija mēnesi iepriekš nebija sagatavojusi mums pārskatāmu pieprasījumu un nevarējām akceptēt šādu lēmumu.
Šoreiz ziņotājs bija pats Pašvaldības policijas priekšnieks ģenerālis J. Geduševs. Jautāju, cik ir šādas nelegālas peldvietas. Geduševa kungs atbildēja – 24.
Tātad dotajā momentā Rīdziniekiem ir 4 oficiālas un drošas - Vecāķu, Vakarbuļļu, Bābelīša ezera un Ķīšezera peldvietas, kuras uztur un apsaimnieko Rīgas dome , kā arī 24 nelegālas peldvietas, no kurām šobrīd zaļo gaismu legalizēšanai esam devuši vienai – Daugavgrīvas Buļļusalas peldvietai.
Mums netika demonstrēta nekāda kopīgā peldvietu statistika, nedz attīstības un apsaimniekošanas koncepcija. Saņēmām tikai priekšlikumu, ka šajā peldvietā ir ļoti daudz peldēties gribētāju un bez atsevišķa finansējuma, pašvaldības policija nespēj tur nodrošināt drošību.
Tad nu es biju izbrīnīts. Mums nav nekāda koncepcija, kā rīkojamies ar peldvietām Rīgā, cik apsaimniekojam un uzturam, cik aizliedzam un cik atstājam bez uzraudzības, brīdinot rīdziniekus, kas tur peldās, ka tie paši uzņemās atbildību par savu drošību. Ja katru reizi stihiski pieņemsim lēmumus par kādas peldvietas drošības garantēšanu, mums nāksies iztērēt diezgan paprāvas summas no rīdzinieku budžeta.
Vai tas ir profesionāli un pareizi, piešķirt līdzekļus, pirms pats jautājums ir sakārtots ar caurskatāmu un tālejošu attīstības koncepciju. Varbūt še lietderīgi apskatīt Eiropas lielo pilsētu praksi, piesaistot daļai pludmaļu privātus apsaimniekotājus? Tad mums būtu PPP tipa sadarbība un reāls ilgtermiņa risinājums.Gaidīsim, ko teiks Mājokļu un vides kā arī pilsētas attīstības departamenti, ziņojot par šo jautājumu kādā no gaidāmajām komitejas sēdēm.