Rīgā izstādīs, iespējams, senāko eglīšu rotājumu Eiropā

Pēc vēsturnieku aplēsēm 2003.gadā Vecrīgā Vaļņu ielā 19 atrastā pelēcīgā akmens bumbiņa ar tai cauri izvērtu, galā kāsī saliektu dzelzs kātu varētu būt izmantota eglīšu rotāšanai XVII-XVIII gadsimtā.

Rotājums atrasts arheoloģiskajos izrakumos Vecrīgā teritorijā, kas atradās starp Rīgas pilsētas viduslaiku nocietinājuma mūri un zemes nocietinājuma vaļņiem un bija apdzīvota, sākot ar vaļņu izbūvi XVI gadsimtā.

Asociācijas ar izplatīto eglīšu rotājumu veidu raisa atraduma forma – bumba. Tā arī mūsdienās ir viens no populārākajiem Ziemassvētku rotājumu veidiem. Cik mums zināms no pieejamās informācijas par vēsturiskajiem eglīšu stikla rotājumiem Eiropas muzejos, tie nav senāki par XIX gadsimta vidu. Varam pieņemt, ka Rīgā atrastais, XVII-XVIII gadsimtā izgatavotais rotājums ir vēlāko iekarināmo eglīšu bumbu priekštecis,» saka muzeja Arheoloģijas nodaļas galvenā speciāliste Ilze Reinfelde.

Iespējamais eglīšu rotājums ir 20 gramus smags. Tā kopējais garums ir 10,2 cm, no tiem 7,8 cm aizņem kāts. Akmens bumbas diametrs ir 2,4 cm. Tā ir monolīta, viengabalaina, spoži nopulēta, gaiši pelēkā krāsā ar baltas krāsas ieslēgumiem. Pēc izskata priekšmets vairāk atgādina senatnē ļoti izplatītas spēles priekšmetu – bumbiņu, kādas izgatavotas gan no keramikas, gan akmens, gan vēlāk arī – no stikla. Akmens lodītes Eiropā izgatavotas speciālās ražotnēs – dzirnavās, sākot ar XVII gs., un sastopamas daudzu Eiropas muzeju krātuvēs. Kāsī saliektais gals rosina domāt, ka atradums ticis izmantots kā piestiprināms rotājums, savukārt lodveida forma liek meklēt sakarību ar rakstītajos avotos minētajiem Ziemassvētku rotājumiem – augļiem un kopš XIX gadsimta izplatītajām pūstajām stikla bumbām.

Rīgas atradums, pēc vēsturnieku domām, varētu būt mērķtiecīgi gatavots eglīšu rotājumu – bumbu priekštecis, bet drīzāk tas ir tapis, pielāgojot spēļu bumbiņu rotāšanas funkcijām, izurbjot tajā caurumu un izverot stiepli.